Mans privātais “TOP 10″ 2011. gadā
Lai pateiktos par to, kas man tika dots 2011. gadā. Visu aptvert diezin vai varēšu. Tad būtu jāraksta pārāk daudz. Tāpēc minēšu tikai 10 notikumus. Un kāpēc tie man šķiet tik būtiski. Secība ir tāda, kādā man šie notikumi nāk prātā.
1. Notikums 31. oktobrī. Tik ļoti privāts, ka sīkāk aprakstīt negribu. Iemesls, kāpēc to minu kā pirmo - nākotni ir iespējams mainīt tagadnes punktā. Tagadne ir tieši tāda, kāda tā ir, pateicoties pagātnei. Arī pagātni var izmainīt tagadnē. Taču reizēm cilvēkam ir nepieciešama palīdzība, lai to izdarītu. Ir brīnišķīgi, ja šāda palīdzība tiek sniegta. Paldies par to. Continue reading
Prieks
Tas ienāk kā siltums sirdī. Vai plaukstās. Telpa atdzīvojas un iegūst dziļumu. Tas var atnākt kopā ar nemieru – bet tādu patīkamu nemieru, kā kucēnam. Gribas skriet, kūleņot, lēkāt un dejot. Tas var atnākt arī pavisam rāmi. Kā svinīgs vilnis.
Bērns aptver manu roku ar abām plaukstām, kamēr dziedu vakara šūpuļdziesmu. Vējš izdzenā mākoņus un atklājas zilas, zilas debesis. Kanālā iekrīt lapa, saviļņojot tā virsmu. Kaķis pacietīgi nogaida, kamēr esmu nomierunājusies, to glaudot.
Prieks atnāk reizē ar pateicību.
Par prieku ir arī šī dziesma.
Ilūzija
Ir svarīgi to atcerēties. Katru reizi, kad esmu nelaimīga, es vienkārši to esmu uz brīdi aizmirsusi. Ka mēs radām savu realitāti. Paši. Ka tas stāsts, kurā esam gan aktieri, gan režisori, gan scenārija autori, ir mūsu pašu radīts. Vienmēr tā ir bijis. Vienmēr tā ir.
