Rakstu par to, kas man šķiet gana svarīgs tai brīdī, kad rakstu.  Izklaidēju sevi. Dauzos. Kādreiz arī pamokos. Kādreiz pareflektēju. Nebaidos no naivisma. Vai no banalitātēm. Citreiz baidos, bet tik un tā rakstu. Rakstu un vēroju, kā nu šoreiz vēl neizpaustais izpaudīsies.




»

  1. grafo-mans says:

    …ir līdzīgi. Nezinu kāpēc, bet reizēm ļoti gribas izteikties, rakstīt, komunicēt ar šo dīvaino personiski-bezpersonisko komunikatoru datoru, un to… kas otrā pusē – tīmeklī. Kāpēc tieši šinī lapā… ? Nezinu. Ir taču tā, ka ejot pa kādu klusu ieliņu Rīgā, vai kur citur, kur ielu aprij ik pa posmam kafejnīcu sēdekļu nožogojums, vai romantiska mūzika uzrunā, vai smarža savaldzina…., vai … Tu iegriezies kādā vienā, no šīm 10 vai 20 kafejnīcām. Pajautā sev: kāpēc tieši šinī? Kāpēc ne tajā, kur viesmīlis nesa čurkstošu pēc rozmarīna smaržojošu ēdienu, kāpēc ne tanī, kurā lielos kausos tika pasniegts piedauzīgi apetītlīga izskata miestiņš, kāpēc ne tur… kur pie nošmulētām klavierēm kāds uzlādējās džeziskā ritmā… Varbūt būs simts iemeslu, un visus varēsi nosaukt, bet ..varbūt neviena, bet tomēr būsi iegriezies, izvēlējies – tieši šo pieturas vietu.

    ..ja skatās teleskopa, nu tā – mājas teleskopa, ar ko var daudzstāvmāju rajonā skatīties, ko ēd kaimiņš, elegantajā, lidmašīnas fizelāžas formai līdzīgajā caurulē… Horizontā virs jūras var redzēt ņirbam gaisu. Tas liekas mazliet dzīvs, jo virmo un kustās. Savicinu sauju… tukšs.. Bet palielinājumā nepastrīdama kustība – materiāla. VArbūt ar dvēseli arī tāpat? It kā tās nav, sajā nepaņemsi, bet ja …ilgojies – tā smeldz…

  2. Līga says:

    Man patīk pie Tevis šeit iegriezties. Es pat teiktu, tā ir kļuvusi par nepieciešamību.

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s