Ir tā

ir tā
tu ciet ciet ciet
un tad tu esi ciet
vienkārši aizsalst kāda teritorija
un tad tu ej pa to
kā tāds ziemeļu Jēzus
uz priekšu

(2019)

un kad es vairs nejaudāšu
es vienkārši izgaisīšu
varbūt vēl kā lietus līšu
varbūt kaut kur asnus dzīšu
varbūt pati tumsa būšu
ja baidies
tad tumsa būšu

(2019)

vajag atkārtot
vajag atkārtot
jo tā var sakārtot
labāk iekārtot
mentālo sprostu

tas nekas

nāc, notīrīšu, tev gruzītis ieķēries

(2019)

no rīta norīt rūgtu malku
kafijas
tik labi tas

(2019)

Advertisements

Rotaļājos

 

Šodien pirmo reizi mūžā paspēlējos ar Imovie. Mūzika mana, mazie videokadri – arī. Video redzams “Feju deju” mēģinājums Alsungā Ineses Ločmeles mākslinieku rezidencē un “Feju deju” uzstāšanās otrajā Performances mākslas festivālā “Starptelpa” (notika šogad jūnijā).

Sāpju dīleris

Vai jūsu dzīvē ir tādi cilvēki, kur misija, šķiet, ir nodarīt jums sāpes? (Lūdzu, visi, kas vēlas moralizēt un banalizēt, un mācīt, un “zina, kā ir”, aizveriet šo lapu un ejiet lasīt sēnes).

Iesākumā par to pat nekas neliecina.

Disonanse

Jā, jā, jā, jā, jā – ja nav paradoksa, tad kaut kas “nav tīrs”. Patiesība ir paradoksāla, tā vienkārši ir,  jo mūsu skatījums ir ierobežots. Tāpēc arī tūdaļ, kā pamainām leņķi, izgaismojas cits zīmējums un tas nevienmēr jēdzīgi saliekas kopā ar iepriekšējo – jo kopainas vēl nav, tā vēl nav saskatīta.

Esmu priecīga par šo atziņu.

Nomierina

Ir dažādi veidi, kā uzlabot savu dzīvi. Var, piemēram, regulāri vingrot – samērīgi un saprātīgi. Var ēst tā, lai tas būtu gan veselīgi, gan garšīgi. Var mērķtiecīgi pieredzēt notikumus, kas iepriecina — doties uz koncertu, kas rezonē, uz teātri, uz filmu.

Ar to visu jau es nodarbojos labu laiku. Tā es mēģinu līdzsvarot to dziļo sāpi, kas ir manī — kas atradusi mājvietu mana fiziskā – emocionālā – mentālā ķermeņa visumā un laiku pa laikam izverd sevi. Kā vulkāns, vienmēr negaidīta un vienmēr postoša.

Es ticu ķermenim

Šonakt domāju, kāpēc mani tā piesaista kontaktimprovizācija, kāpēc jūtu tik dziļu sirsnību pret cilvēkiem, ar ko man ir bijis fizisks kontakts kontaktimprovizācijas nodarbībās un jam’os, un kustību performancēs, un kustību meistarklasēs vai darbnīcās. Tāpēc, ka ķermenis nemelo.

Vienkārši (sarežģīti) būt

“Vienkārši būt” patiesībā ir ļoti grūti – vismaz man. Jo, kad nevis “vienkārši esmu”, bet “kaut ko (vēlams, manā izpratnē “noderīgu”) daru, mans uzmanības fokuss ir vērsts uz darāmo. Manis it kā gluži dabiski nav, es esmu darīšanas procesa sastāvdaļa.

Bet, kad es “vienkārši esmu”, man nākas ar diezgan daudz ko konfrontēties. Piemēram, ar citu uzmanību. Tā mēdz būt dažāda – sākot no ļoti nelabvēlīgas līdz ļoti labvēlīgai. Tā vienkārši eksistē – kā “lieta par sevi”. Man ir ļoti grūti to “uztvert neitrāli’. Jo katra no šīm uzmanībām pretendē uz “manis definēšanu”. Ir ļoti grūti to vienkārši neitrāli uztvert un “palaist”. Ir ļoti viegli inficēt sevi ar kārtējo stāstu un “sākt domāt” jau esot iestrēgušai konkrētajā identitātes telpā.