Birkas

Aptuveni pirms mēneša pārvācos uz Blaumaņa ielu. Tagad dzīvoju 6. stāvā. Man ļoti patīk.  Sētas māja, klusums, var redzēt debesis un jumtus, un baložus. Apgūstu telpu. Kārtējo reizi sapratu, ka tas, kāda ir vieta, kurā dzīvoju, man ir ļoti svarīgi.

Man patīk vecās mūra mājas, dziļās logu ailes, koka grīda. Man patīk, ka nedzirdu, ko dara kaimiņi un ka kaimiņi nedzird mani. Man patīk, ka izejot no pagalma, jau esmu pašā Rīgas centrā.

Man patīk arī tas, ka šobrīd manās jaunajās mājās nav interneta. Vairāk laika atliek, lai skatītos pa logu. Uz kādu brīdi apmainīju Windows pret logiem, ha. :) Pa logu var redzēt Pēterbaznīcas torņa gaili, viesnīcas “Latvija” bāru (neatceros, kāds nosaukums), apkārtējo namu jumtus un mākoņus, mākoņus, mākoņus…

Manā istabā ir balti radiatori, balts dīvāns un balts paklājiņš pie gultas. Zili zaļa glezna pie sienas, grāmatu skapis, drēbju skapis, kumode, neliels galds un divi melni krēsli. Koka grīda ir nokrāsota krāsā, kādu es pati nekad neizvēlētos –  sarkanbrūnā. Negribēju ziemas vidū taisīt remontu, lai arī nelielu, tāpēc “grīdas jautājums” ir atlikts uz nenoteiktu laiku.

Uz palodzes stāv metāla kastīte no mana iepriekšējā dzīvokļa (tai laikam arī ir kaut kāds nosaukums, ko es nezinu) – agrāk tā bija kamīna sastāvdaļa. Pamatmērķis: ķert pelnus. Tagad tajā stāv sveces. Rūpējos par drošību. ;)

Uz galda ir mans “vecais, labais” laptops, tējkanna (uz kuras ir uzzīmēti pāvi), tējas krūze (uz kuras ir uzzīmētas krēmkrāsas puķes) un šķīvis (uz kura ir uzzīmētas sarkanas rozes). Tējkannā ir liepziedu tēja (ko Tukumā salasīja mana vecākā meita Elīna), savukārt šķīvī ir “Lāču” piparkūkas.

Vēl istabā ir divas “līdakastes” (šīs puķes pie manis aug vislabāk). Tapetes ir gandrīz baltas un pie griestiem ir anahroniska lampa – tādas reizēm var redzēt mazpilsētu dzelzceļa stacijās – kvadrātveidīga un aprīkota ar dienasgaismas spuldzēm.

Tad ir durvis – īsts padomju laika mantojums, gatavotas no skaidu plāksnēm un tonēta stikla. Rokturis atgādina manu bērnību. Tad  gaitenis un pārējās istabas.

Pa virtuves logu var redzēt jumtus mājas otrā pusē. Un dažu kaimiņu dzīvokļus. Vienā no dzīvokļiem dzīvo dzērāji – tā vismaz nosprieda mana jaunākā meita Elza. Es domāju, ka viņa nekļūdās.

Šorīt uz jumtiem krita sniegs.