Birkas

, , , , , , , , , ,

I

viņam ir spārni, aste un viņš lido
viņš dzīvo lejā, pie saknēm
viņa darbs ir nograuzt saknes, lai tās varētu izaugt no jauna

tā kā koks nemitīgi aug, un aug visos virzienos, sakņu nograušana nozīmē koka atjaunošanos
vāvere sazinās ar viņu un putnu, kas dzīvo koka zaros
pūķim un putnam ir viens tēvs, viņi abi ir brāļi
kad viņš lido, viņš lido klusu un ātri; viens spārnu vēziens un viņš jau ir aiz kalna
kad viņš uzpūš elpu, no viņa mutes nāk uguns, tā aizdedzina sūnas, nodeg mežs un var izaugt jauni koki

viņš savieno zemi, uguni un gaisu
viņa ķermenis izskatās līdzīgi kokam – zvīņains kā miza; spārni ir spēcīgi un lieli
viņa acis lielākoties ir pievērtas
viņam ir ļoti laba oža
pūķis ir muzikāls

reizēm viņš lūdz rūķus, lai tie kaut ko uzspēlē; tad pūķis rūc līdzi
kad viņš atver acis, cilvēks nobīstas, jo acis ir sarkanas un bez dziļuma

pūķim nepatīk ūdens, viņš nepeld
viņa spārnu švīkstoņu var dzirdēt, ja naktī nostājas mežā, aizver acis un aiztur elpu
pūķim ir asi nagi, ar tiem viņš ieķeras saknēs, kad grauž tās

grauzt saknes ir viņa pienākums, viņa liktenis; viņš nevienam nav pakļauts

tāpat kā koka liktenis ir augt, ūdens liktenis – tecēt, uguns liktenis – degt, gaisa liktenis – aptvert, pūķa liktenis ir grauzt saknes

pūķis radās no olas
vecāki viņu izmeta no ligzdas, jo nobijās no viņa sarkanajām acīm

reizēm pūķis uzpūš elpu un skatās, kā deg, viņam patīk vērot uguni, tā saskan ar uguni viņā pašā

pūķa tuvošanās skan kā klusums pirms vētras

pūķi nevar nogalināt, jo viņš mājo pagātnē un tāpēc ir mūžīgs; viņš ir vienmēr, jo ir jau reiz bijis

pūķis redz tālu, un viņam patīk lidot, un patīk tas, ko viņš redz
pūķis ir mierīgs, precīzs un nenovēršams

II

pūķis ir mūsu domas un reakcijas
putns ir visa būtība
abiem viņiem ir viens tēvs
viens avots

III

pūķis un putns ir brāļi
viņi cīnījās debesīs
pūķis nogalināja putnu, ar savu elpu to sadedzinot
putns atdzima no pelniem
un tā visu laiku
mūžīgi

IV

citreiz tas ir putns
kas nogalina pūķi

viņi abi ir brāļi
un tā ir tikai rotaļa