Nepanesamais esības vieglums

Nosaukumu es, saprotams, esmu aizņēmusies – no Milana Kundera tāda paša nosaukuma romāna. Grāmatu vienubrīd es lasīju tik bieži, ka tā šobrīd izskatās diezgan nožēlojami – mīkstais iesējums, ko var gribēt. Pēdējā laikā daudz domāju par to, kā iedresēta laika strukturēšana glābj mūs no mūsu ēnainajiem kaktiem, no mūsu bailēm, no nelāgām atmiņām.

Stāsti par cilvēkiem, kas nezina, kur likties, kad zaudējuši darbu*. Stāsti par pensionāriem,  kas smagi saslimst vai pat nomirst drīz vien pēc pensionēšanās. Stāsti pa cilvēkiem, kam “tā vien niez rokas pēc darba” atvaļinājuma pēdējās dienās. Urrā, atpakaļ pie darba!!!

Daudz domāju arī par latviešu mitoloģijā  – it īpaši mūsdienu mitoloģijā – tik daudz slavēto “darba tikumu”. Darbs  = labi.

Un  domāju es par visu šo būšanu ēnas pusi.

Par darbošanos, par ņemšanos kā par bēgšanu no sevis. Kā veidu, kā izvairīties no sevis un pasaules ieraudzīšanas. Par darbošanos kā apreibināšanos. Par darbošanos, ņemšanos un pārstrādāšanos kā lielisku veidu, kā nošaut tik daudzus zaķus:

1) tikumīga cilvēka reputācija (darbs= labi)

2) kušš, lieciet man mieru, par to es nevaru domāt – jāstrādā!!!

3) ko jūs no manis gribat, es taču esmu tik noguris…daudz darba!!!

…ir jau vēl, vai ne.

Ēst cilvēkam vajag,  apģēbties un jumtu virs galvas arī – es piekrītu. Par to nav runa.  Tas, par ko es te prātoju, ir kas cits. Man ir aizdomas, ka pārmēru cītīga ņemšanās liecina par nemieru, nelīdzsvarotību un bailēm.  Nevis par čaklumu, tikumu un citām tik pat skaistām fīčām.

*šoreiz nerunāšu par  šo situāciju ekonomisko aspektu

Advertisements

6 thoughts on “Nepanesamais esības vieglums

    1. Arī es esmu par to domājusi. Kad pēdējās nedēļās vairs nevajadzēja iet uz darbu, sāku pēkšņi bieži tīrīt māju, kārtot kaut kādas saimnieciskas lietas, lai nodrabinātu sevi aktivitātēs. Kad nerosāmies, tad sākam domāt, bet domas kavē tālāku darbību, liek šaubīties. Un es arī esmu pret čaklumu par katru cenu – lai arī garlaicīgi un nožēlojami, bet mūždien darbīgi..nē, tas nekur neder!

  1. īsi un kodolīgi sniegts tipisks latviešu vecākās un vidējās paaudzes raksturojums. (Jaunajiem jau varbūt ir drusku citādāk). Maniem vecākiem vienīgais kritērijs cilvēka novērtējumam: “vai viņš/viņa ir strādīgs”. Pašiem darbs ir reliģija, svēts altāris, kuru nekādā ziņā nedrīkst apgānīt. Neesmu sliņķe, bet vērojot viņiem un citiem tamlīdzīgiem raksturīgo dzīves un domāšanas stilu un “to augļus”, pilnīgi nāk prātā Tevis izteiktās domas…

  2. priekš indivīda sistēma ir ir slikti, bet priekš cilvēku kopuma -labi. Bet kopums sastāv no indivīdiem, kas gribot negribot bieži vai šat tad , bet domā. un rada haosu kopumā. Tātad nedz domāšanu , nedz darbošanos nevarētu pielīdzināt kādam absolūtam formulējumam.
    Es šobrīd lasu Nepanesamo esības vieglumu. Labi ka patrāpījās šī grāmata. Bet vispār laiku pa laikam man gribas savas esības meklējumus nolikt pie malas uz visiem laikiem un aizpildīt laiku ar puķu stādīšanu vai citu darbošanos, jo iedomājies ir cilvēki, kuri nevar darboties fiziski, un kas viņiem atliek – visu laiku domāt!

  3. Uzskrēju šim blogam pavisam nejauši, gūglējot Kundera romāna aprakstu:) Bet, varu tikai teikt, ka piekrītu apskatītjai problēmai- ka cilvēki ar darbošanos un aizņemtību bieži vien aizpilda kaut kādus tukšumus sevī vai nespēj uzņemties paši kļūt par savas dzīves noteicējiem.

    Viegli jau sekot ierastajau taciņai vidusskola-augstskola-darbs-izaugsme-pensija, bet nez kāpēc cilvēkus patiešām satriec krīzes un smagi paŗdomu brīži ap gadiem 40. Ja mēs biežāk ielūkojamies sevī un saprotam, ko patiesi vēlamies darīt ar savu dārgo dzīves laiku- varbūt labāk pamest to prestižo stresaino darbu, lai darītu ko vienkāršu bet ar visu sirdi….

    Jā, man šīs pārdomas ir aktuālos, jo esmu students, bet jūtu ka ar vienu kāju arī esmu tajos karjeras cilvēkos, kuriem labs darbs varētu būt viens no dzīves stūrakmeņiem, bet tajā pašā laikā mana otra daļa sapņo par dzīvi, kuru neierobežotu nekādi instiucionāli likumi un kuru vadītu vienīgi vējš….

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s