Birkas

,

Aizvien dziļāk es ieeju. Eju un redzu ainas, ko esmu jau redzējusi, ainas, no kā mēģināju aizmukt. Virpuļdurvis. Galva reibst kā griežoties karuselī. Aizvien ātrāk. Es netieku līdzi. Bailes traucē.

Sirds iegrimusi duļķainā, smagnējā masā. Es zinu, kas man ir jādara. Un man ir sajūta, ka šoreiz to izdarīšu. Jau reiz iekritu lamatās, tagad tās atpazīstu. Bailes – tas ir visu lamatu patiesais vārds.

Kad mākoņainā laikā lido ar lidmašīnu, var redzēt, kā tas ir. Lidmašīna paceļas aizvien augstāk, augstāk – nirst cauri pelēkai miglai. Nirst, nirst. Nekas nav redzams, tikai miglas vērpetes. Un tad – vienā brīdī – saule. Un zilas debesis. Tās vienmēr ir. Tikai jāizšķīdina migla.