Virpuļdurvis

Aizvien dziļāk es ieeju. Eju un redzu ainas, ko esmu jau redzējusi, ainas, no kā mēģināju aizmukt. Virpuļdurvis. Galva reibst kā griežoties karuselī. Aizvien ātrāk. Es netieku līdzi. Bailes traucē.

Sirds iegrimusi duļķainā, smagnējā masā. Es zinu, kas man ir jādara. Un man ir sajūta, ka šoreiz to izdarīšu. Jau reiz iekritu lamatās, tagad tās atpazīstu. Bailes – tas ir visu lamatu patiesais vārds.

Kad mākoņainā laikā lido ar lidmašīnu, var redzēt, kā tas ir. Lidmašīna paceļas aizvien augstāk, augstāk – nirst cauri pelēkai miglai. Nirst, nirst. Nekas nav redzams, tikai miglas vērpetes. Un tad – vienā brīdī – saule. Un zilas debesis. Tās vienmēr ir. Tikai jāizšķīdina migla.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s