Birkas

, , ,

Es vienmēr asi esmu izjutusi vietas noskaņu. Tas ir skaisti, taču vienlaikus arīdzan biedējoši. Jo es parasti kļūstu par daļu no šīs noskaņas, uzsūcos tajā, izšķīstu. Tas ir bīstami, ja noskaņa / vide / apkārtne ir dektruktīva. Vai baiļu piesūcināta. Vai melu un liekulības pievilkusies. Tas ir galvu reibinoši, ja noskaņa ir skaista.

Tās ir emocijas, kas mani ievelk, iestrēdzina noskaņā. Tāpēc šobrīd es strādāju, lai izlīdzinātu tās, neitralizētu. Nevis apspiestu, bet gan apzinātos un apzinoties izklīdinātu tās neitrālā tukšumā. Tad noskaņas izjušana ir tīra un nekur mani neievelk. Jo tad nav vairs kur ievilkt. Ievilkt var tikai emocijās, kā atvarā, kā dūkstī.

“Skaidri redzēt” to arī nozīmē – gluži burtiski. Jo “skaidrs”, tas nozīmē “caurspīdīgs”, neiekrāsots. Un tieši emocijas piešķir krāsas. Tās ir kā narkotikas. Tās ir kā garšas. Tās izraisa atkarību. Gribas vēl un vēl.

Pirmais solis ir sperts, ienaidnieks ieraudzīts. :)