Noskaņa

Es vienmēr asi esmu izjutusi vietas noskaņu. Tas ir skaisti, taču vienlaikus arīdzan biedējoši. Jo es parasti kļūstu par daļu no šīs noskaņas, uzsūcos tajā, izšķīstu. Tas ir bīstami, ja noskaņa / vide / apkārtne ir dektruktīva. Vai baiļu piesūcināta. Vai melu un liekulības pievilkusies. Tas ir galvu reibinoši, ja noskaņa ir skaista.

Tās ir emocijas, kas mani ievelk, iestrēdzina noskaņā. Tāpēc šobrīd es strādāju, lai izlīdzinātu tās, neitralizētu. Nevis apspiestu, bet gan apzinātos un apzinoties izklīdinātu tās neitrālā tukšumā. Tad noskaņas izjušana ir tīra un nekur mani neievelk. Jo tad nav vairs kur ievilkt. Ievilkt var tikai emocijās, kā atvarā, kā dūkstī.

“Skaidri redzēt” to arī nozīmē – gluži burtiski. Jo “skaidrs”, tas nozīmē “caurspīdīgs”, neiekrāsots. Un tieši emocijas piešķir krāsas. Tās ir kā narkotikas. Tās ir kā garšas. Tās izraisa atkarību. Gribas vēl un vēl.

Pirmais solis ir sperts, ienaidnieks ieraudzīts. :)

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s