Ļaunums

Ir tik grūti nevēlēt ļaunu. It īpaši, ja vairākas reizes ir tā sagadījies, ka dusmās nodomātais vēlējums ir piepildījies. Un ei nu sazin kāpēc – sakritība, likteņa joks vai ļaunu domu spēks.

Varētu teikt, ka tie ir tīrie nieki un iedomas, ja vien nebūtu sakritis tā, ka dusmās teiktais “es gribu, lai tu nomirsti!” ir piepildījies. Ja nebūtu noticis tā, ka cilvēki saslimst, cieš viņu tuvinieki vai viņi paši. Vienā brīdī sāk pārņemt bailes no ļaunuma. No tā ļaunuma, kam tiek atvērti vārti dusmās. No tā ļaunuma, ko dusmas vairo un spēcina. Turpināt lasīšanu Ļaunums

Nianses

Tā ir vesela pasaule – kad mācās nošķirt – domu, kas pateikta; nodomu, kas liek to darīt; intonāciju; uztveri (manas emocijas, priekšstati), vēl klāt nāk konteksta sajūta (visādi sīkumi, kas sniedz milzumdaudz papildus informāciju – gan par mani, gan par otru).

Ir tik daudz, ko analizēt: balss noskaņa (maiga, nevaļīga, noslēgta, koķeta, rosinoša, domīga – un tas vēl nav viss); ritms (pauzes, ātrums, kādā tiek runāts); vārdu izvēle (cik skaidri vai miglaini tie izsaka domu, vai tie spēlējas, vai tie tiek teikti, lai noslēptos vai atklātos); kurš virza sarunu un kā tā tiek virzīta; ir vai nav improvizācija; uzbrukums, slēpšanās vai deja. Turpināt lasīšanu Nianses