Birkas

, , , , ,

Leņķis, konteksts un traucējumi – tās ir dažas no lietām, kas manā galvā domājas.  Esmu atteikusies no autortiesībām par domām, kas manā galvā saprojicējas. To dzīve (parādīšanās, atrašanās un aiziešana) ir tik patstāvīga, ka drīzāk man ir sajūta, ka es atrodos tādu vai citādu domu vietā, it kā es būtu kāds kosmosa kuģis, kas klīst pat domu miglājiem. Un reizēm uzkavējas dažos. It īpaši tas jūtams vakaros, kad daru to, ko varētu saukt par vingrināšanos meditācijā. Jo ilgāk un biežāk to daru, jo tālāks man šķiet tas brīdis, tas punkts, kad varēšu sev teikt – re nu, tagad es meditēju. Ja ar to saprot būšanu starp domām un emocijām.

Man drīzāk ir tā, ka, jo vairāk un biežāk to daru, jo no dziļāka blīvuma visādas nejaucības nirst augšā un uzprasās par kompanjoniem. Viss šis garais penteris ir, lai paskaidrotu, kāpēc domāju, ka īstenībā neko neizdomāju. “On sam prišol”, kā saka kino klasiķi.

Par tiem leņķiem – un tā nu man tur ik vakaru vērojot, kā uzmanība nemierīgi šaudās no viena miglāja uz citu, aizvien spilgtāk izgaismojas leņķu svarīgums. Un es pat teiktu – īpašais skaistums. Reizēm sanāk, ka lietas parāda sevi vienlaikus no vairākiem leņķiem un tad pat elpa aizraujas no skaistuma. Līdzīgi kā vāzi vienlaikus varētu skatīt gan no ārpuse, iekšpuses, augšas, kā nofilmētu, kā uzzīmētu, kā nodziedātu un kā nosapņotu. Nu, reizēm gan arī  baisi paliek. Ka ir tik daudz leņķu. Zūd pamats zem kājām. Nu, precīzāk, ilūzija, ka tāds pamats vispār kaut kad ir bijis.

Konteksts – tā arī ir viena jaudīga fīča. Mazliet pamainās – un pēkšņi viss mainās. Sašaurinot vai paplašinot. Vai 2D nomainot ar 3D. Vai plakni uzpūšot kā balonu. Es te, saprotams, analoģiski izsakos. Es par to, kā kontekstam izmainoties, VISS pēkšņi izmainās. Lai arī – skaidra lieta – ka tajā pašā laikā nekas jau nemainās. Tikai, ieraugot kaut ko citādā kontekstā, vēsture brēc, gribot būt pārrakstīta.

Traucējumi – tie parasti ir brīži, kad uzmanības fokuss zūd no vērojuma / vērojamā un iestrēgst kaut kur citur. Kaut kādās idejās par pagātni. Kaut kādās idejās par nākotni. Kaut kādās idejās par citiem. Vienvārdsakot, kad uzmanības fokuss ir iestrēdzis blēņās. Nejaukt ar apzinātu rotaļu un dauzīšanos. Tas ir kas cits.