30. jūnijs, ceturtdiena

Pamodos un uzreiz atcerējos, ka mājās neesmu viena. Pēc kāda brīža skanēja modinātājs. Pārliku uz vēlāku laiku. Tad dzirdēju, ka modinātājs skan arī blakus istabā. Nolēmu vēl pagulēt, kamēr ciemiņi tiek galā ar tradicionālajām rīta sakopšanās lietām. Aizmigu.

Pamodos vēl pāris reizes, atkal aizmigu un pasapņoju, kamēr nobriedu celties. Šo impulsu acīmredzot sajuta arī kaķis, jo uzreiz ar skaļu “Mur!” ieleca manā gultā sasveicināties. Turpināt lasīšanu “30. jūnijs, ceturtdiena”

29. jūnijs, trešdiena

Piecēlos bez 15 minūtēm sešos. Nāca miegs. Labierīcības,  zobu tīrīšana, acu vingrinājumi, glāze ūdens; uzvilku balto treniņtērpu, paņēmu datoru un gāju uz trolejbusu. Ārā bija saulains , dzidras, zilas debesis. E-talonu biju aizmirsusi nopirkt, tāpēc nācās pirkt biļeti “pa dārgo”.  Aizbraucu uz “Miervidiem”, sagatavoju telpu nodarbībai. Neviens neatnāca, novadīju nodarbību sev – vakar sagatavoju kriju prānas / apānas līdzsvarošanai, to arī izmēģināju kopmlektā ar piemērotiem iesildīšanās vingrinājumiem un meditāciju.

Šī man bija trešā reize manā apmēram pusgadu garajā jogas skolotājas darbā, kad uz nodarbību neviens neatnāk. Pirmajā reizē ļoti pārdzīvoju, domāju, ko “darīju nepareizi”, kāpēc “neiepatikos” un tādā garā. Taču no otras puses – nopriecājos, jo zināju, ka šādām bailēm ir “jāiziet cauri”. Nedrīkst uztvert personiski tādas lietas. Tāpat kā nedrīkst uztvert personiski to, ka cilvēki, kas apmeklē nodarbības, slavē vai tieši otrādi  – izsaka rūgtumu vai izpauž agresiju. Tā ir viņu lieta. Turpināt lasīšanu “29. jūnijs, trešdiena”

28. jūnijs, otrdiena

Naktī bija daudz un intensīvi sapņi. Nezin kāpēc vairākos sapņos (jo no rīta vairākas reizes pamodos, lai pārliktu modinātāju un pagulētu vēl mazliet, tāpēc ieguvu iespēju noskatīties vairāk sapņus kā tad, ja celtos kārtīgi uzreiz pēc pirmā zvana) redzēju vienu paziņu.  Tas bija diezgan mulsinoši, jo ikdienā es par viņu diez ko nedomāju.

Vienā no sapņiem kaut kur gribēju braukt. Biju uz liela kuģa klāja, kāpu pa trepēm uz tā otro stāvu, kas izrādījās plaša ainava. Citā sapnī man bija bērns, kas izskatījās kā mana jaunākā meita, taču to sauca kā manu vecāko meitu.

Turpināt lasīšanu “28. jūnijs, otrdiena”

27. jūnijs, pirmdiena

Tadam! Šodien bija lieliska diena! Piecēlos laikā starp 8iem un 9iem, paskatījos pa logu un sapratu, ka savu balto vasaras kleitu, ko vakar izgludināju, nevilkšu. Pārāk mākoņaini aizdomīgas izskatījās debesis.

Kad jau biju sataisījusies, zvanīja mamma, prasīja, vai vēl esmu mājās. Teicu, ka vēl jau esmu, taču jau eju ārā. Izrādās, tēvs apskati jau ir veicis, viņi brauc mājās, ir netālu no manas mājas, un varētu man ievest zāļu tēju, ko mana vecākā meita šovasar ir salasījusi un jau paguvusi izžāvēt. Liriskai atkāpei: tēvam šodien agri no rīta bija visādas pārbaudes 1. slimnīcā, tāpēc brālis speciāli aizbrauca uz Tukumu, lai tēti un mammu aizvestu uz Rīgu un atpakaļ. Tā kā vēl nesen tēvs bija slimnīcā, mamma neļauj viņam braukt. Turpināt lasīšanu “27. jūnijs, pirmdiena”

26. jūnijs, svētdiena

Pamodos no rīta vairākas reizes. Vienā no reizēm aiztaisīju durvis un atstāju kaķi otrpus tām – acīmredzot paliek galīgi vesels. Bija sarīkojis sev skriešanās sacīkstes, diemžēl ne visai klusu.

Vienā no sapņiem, ko pamostoties atcerējos, glābu kādu vīrieti. Tai pašā sapnī viņš vai nu nomira vai arī bija ļoti smagā stāvoklī, tāpēc es (sapņa turpinājumā) apzināti nokļuvu laika punktā, kurā situāciju vēl varēja mainīt un aktīvi rīkojos. Sapnī es viņu pazinu, šobrīd neatceros, kā viņš izskatās un kādā attiecību statusā bijām.

Citā sapnī savukārt līdu pa sniega kalnu, man mugurā bija vasaras drēbes, taču sniegs nebija auksts. Turpināt lasīšanu “26. jūnijs, svētdiena”

Motivācija rakstīt dienasgrāmatu

Gāju es šodien pa Blaumaņa ielu un sapratu, ka man ir jāuzraksta motivācija jeb iemesli, kāpēc  nolēmu kādā x laika nogrieznī fiksēt, ko daru.

Pirmkārt, lai novērotu savas darbības. Mana prioritāte līdz šim (un iespējams – tas nemainīsies) ir bijušas manas domas, sajūtas un atklāsmes, savukārt darbības kā tādas nekad man nav šķitušas sevišķi būtiskas. Taču – no otras puses – esmu piedzimusi šeit – šajā laikā un vietā – tieši tāda, kāda esmu (es domāju “dotos lielums” – ģenētika, dzimta, rakstura intences, utml.), tāpēc ir sava jēga tajā, ko daru. Koncentrējot uzmanību uz esošo, notiekošo, es varētu gūt ko jaunu. Jo – man ir aizdomas – arī savā pašizpratnē es balstos uz daudziem priekšstatiem  / aizspriedumiem / pieņēmumiem, kas kaut kad ir iegūti, taču kuriem nav itin nekāda sakara ar realitāti. Turpināt lasīšanu “Motivācija rakstīt dienasgrāmatu”

25. jūnijs, sestdiena

Tā izskatās, ka eksperiments  būs jāpaturpina. Nekādu īpaši citu iemeslu bez tā, ka iepatikās, tam nav. Otrdien, trešdien, ceturtdien un piektdien nerakstīju. Un kaut kā katru vakaru šķita, ka kaut kas piektrūkst. Tā nu šodien nolēmu, ka pamēģināšu mēnesi. No 25. jūnija līdz 25.jūlijam.

Šie ir pirmie jāņi, ko pavadu mājās – kaķis slims, jādod zāles katru dienu. Pamest vienu mājās būtu nelāgi, atrast pa jāņiem, kas pieskata, nereāli, ņemt līdzi – arī ne īpaši prātīgi. Kastē 3 dienas, nē, tas nav labi. Turpināt lasīšanu “25. jūnijs, sestdiena”

Kā kontrolēt cilvēkus

Viss ir daudz vienkāršāk, kā pirmajā acu uzmetienā šķiet. Mūsu vājie punkti ir mūsu bailes, dusmas un alkatība. Kamēr tie nav apzināti, ikviens no mums ir kā lelle. Kā paklausīga lelle, kas dara to, ko vajag. Pērk pārtiku, kas patiesībā indē; skrien un pārstrādājas līdz nemaņai; cīnās par statusu un reputāciju līdz asinis pa degunu.

Veids, kā to pārtraukt, ir vienkāršs –  apzināties, kas ir katras mūsu rīcības pamatā. Ja tās ir bailes, ieraudzīt to.  Ja slinkums – pamanīt to. Ja alkatība – neslēpt to no sevis. It kā tik maz. Taču tas fundamentāli maina. Visu.

 

Nedēļa. Pirmdiena.

Pamodos laikā star septiņiem un astoņiem, tradicionāli vairākas reizes atliekot zvanu. Tad cēlos augšā, jo deviņos bija jāūt pie zobārsta. Jāņem laukā diegus. Apmēram pirms nedēļas man Stomatoloģijas institūtā (vai kā nu viņu sauca) izrāva zobu (ar glanci) un pēc tam sašuva smaganas.

Par to glanci ir garāks stāsts – bet citreiz.

Tātad – aizgāju pie sava zobārsta (esmu konservatīvisma un lojalitātes paraugs – tiesa, ne visos savas dzīves segmentos – ja izvēlos un man patīk,  tad tas ir uz ilgu laiku). Ļoti maigi man izņema diegus un es pierakstījos uz nākošo reizi. Jautāju, cik jāmaksā. Un – izrādās – necik. Tas bija mīļi. Turpināt lasīšanu “Nedēļa. Pirmdiena.”

Nedēļa. Svētdiena.

Šorīt pamodos agrāk kā vakar. Ap vienpadsmitiem. Iegāju dušā. Apēdu dažus banānus. Izdzēru glāzi ūdens. Mazliet paskatījos TV, mazliet šo to palasīju internetā. Iztīrīju māju. Nomazgāju traukus.

Ārā sāka līt. Uzvilku kleitu, jaku un gumijas zābakus, paņēmu lietussargu un devos uz veikalu. Kā izgāju pa durvīm, lietus beidzās. Nopirku 3 saldējumus – vienu lielo TIO plombītu, 2 Vēsmas un gāju pastaigāties. Tā kā kājās man bija gumijas zābaki, varēju iet pa peļķēm. Man patīk.

Un man patīk arī kā smaržo un kā izskatās pēc lietus. Turpināt lasīšanu “Nedēļa. Svētdiena.”