Birkas

Modinātājs nozvanīja pussešos no rīta. Pārliku to divas reizes un piecēlos bez 20 sešos. Izstaipījos. Jutu vieglu nelabumu, tāpēc izvēlos no gultas uz paklāja un pierāpoju pie galda. Izklausās dramatiski.  Taču nav tik traki. Man no gultas līdz žurnālgaldiņam ir apmēram pusotra metra. Viens kārtīgs vēliens un klāt ir.

Izdzēru glāzi ūdens. Kārtējo reizi (kā parasti 3dienu rītos) nevarēju saprast “kāpēc man tas ir vajadzīgs”, taču īpaši par šo domu neiespringu. Nomazgājos, uztaisīju vingrinājumus acīm, uzvilku balto treniņtērpu, paņēmu datoru un devos uz trolejbusu.

Gāju un domāju, diez ko no šī visa es atcerēšos vakarā, kad aprakstīšu dienas notikumus. Un iekāpu nepareizā trolejbusā. Tam bija kaut kāds pilnīgi neritīgs numurs, tādi parasti pa šo maršrutu nebrauc. Pie šofera noskaidroju, ka, tur kur es vēlos nokļūt, šis trolejbuss mani nevar nogādāt, un izkāpu nākošajā pieturā.

Iekāpu pareizajā. Arī izkāpu pareizajā pieturā, aizgāju līdz centram, kurā vadu kundalini jogas nodarbības. Sagatavojos. Novadīju nodarbību. Par godu pilnmēnesim piemeklēju tādu jaudīgāku kriju un meditāciju. Tādu, kas līdzsvaro, iezemē un ļauj uztvert pasauli / notikumus neitrāli.

Pēc nodarbības parunājos ar vienu no meitenēm un atklāju, ka mums ir kopīgs paziņa. Tāds gana interesants. Tāds, “kura dēļ” es kā reiz “pievērsos” tieši kundalini jogai.

Bērni jau bija pamodušies, kad atgriezos. Bučas, bučas, ātri saģērbos un devos uz KIDu Brieža ielā. Tur desmitos mums bija sarunāts breinstorms. Pie reizes paēdām brokastis + kārtīgi izsmējāmies. Vairākas lieliskas idejas + obligātā deva sirreālu kosmisk-veidīgu ideju.

Ap divpadsmitiem beidzām, vēl tikai dažas telefona sarunas un devos uz Kūkotavu Tērbatas ielā.  Nākošā tikšanās. Pa ceļam satiku meiteni, ar ko kopā mācījāmies Kundalini jogas skolotāju apmācībā. Sajutos silti.

Tikšanās. Pēc tam gāju mājās.

Draudzene no Ventspils bija jau atbraukusi. Izrādījās, ka manas jaunākās meitas kurpes, ko nesen nopirku un jau paguvu aiznest pārdevējie uz garantijas remontu, ir atkal saplīsušas, tad nu gājām uz veikalu.

Samainījām pret jaunām. Draudzene ar savu meitu un manu jaunāko devās kultūras un kulinārajā tūrē (pa muzejiem un kafejnīcām), es savukārt gāju uz mājām pastrādāt.

Ap septiņiem draudzene ar mazajām atgriezās. Slinki papļāpājām. Perifēriski iemetām aci Ugunsgrēkā. Un tad visas 5 (jo pievienojās arī mans vecākais bērns) gājām uz Galerija Rīga – uz jumta bildēties. Vakara gaisma un tā. Mana draudzene ir fotogrāfe un, kad es aizbraucu pie viņas vai viņa atbrauc pie mums, mēs parasti uzbliežam kādu kaudzīti ar bildēm. Jo mums patīk process.

Atnācām mājās, un tikai tikko beidzām šķirot, kuras no bildēm varētu derēt, jo smukas, kuras ne. Pa vidu vēl fiksi uztaisīju makaronus ar pesto. Atsaucība gan nebija liela, jo visas bij saēdušās ābolus. Un tagad es rakstu.

Pabeigšu, iešu dušā, tad “5 tibetieši”, Kyrtan kija bija jau no rīta (paņēmu nodarbībā), tāpēc to šovakar nē. Ar labu nakti.