Birkas

, , ,

Šorīt pamodos agrāk kā vakar. Ap vienpadsmitiem. Iegāju dušā. Apēdu dažus banānus. Izdzēru glāzi ūdens. Mazliet paskatījos TV, mazliet šo to palasīju internetā. Iztīrīju māju. Nomazgāju traukus.

Ārā sāka līt. Uzvilku kleitu, jaku un gumijas zābakus, paņēmu lietussargu un devos uz veikalu. Kā izgāju pa durvīm, lietus beidzās. Nopirku 3 saldējumus – vienu lielo TIO plombītu, 2 Vēsmas un gāju pastaigāties. Tā kā kājās man bija gumijas zābaki, varēju iet pa peļķēm. Man patīk.

Un man patīk arī kā smaržo un kā izskatās pēc lietus.

Kad atgriezos mājās, prātoju, ka būtu labi beidzot uzrakstīt eksāmena darbu, ko neesmu izdarījusi. Izlasīju jautājumus, taču tālāk netiku. Atliku uz citu dienu. Slinkums.

Toties parunājos pa telefonu ar bijušo grupas biedreni. Laiks, kad mācījāmies kopā likās tik tāls. Lai arī pagājis tikai pusgads. Uzgrauzdēju saldskābmaizi un apēdu dažas ar kaņepju aizdaru apziestas šķēles. Kaut kad laika nogrieznī starp veikalu un saldskābmaizi apēdu arī lielāko daļu no saldējumiem.

Piezvanīja draudzene, piedāvāja ar riteņiem aizbraukt uz Ķīšezeru. Pirms braukšanas ieliku veļas mašīnā mazgāties gultas veļu un dvieļus. Ezers kā parasti bija lielisks. Parunājāmies par šo un to – par cilvēkiem, ko abas pazīstam un par cilvēkiem, ko pazīst tikai viena no abām. Par attiecībām un flirtu. Un par to, “kādam jābūt vīrietim”, lai “sieviete var justies kā sieviete”. Bijām vienisprātis, ka jūtelīgums, emocionāls svārstīgums un scēnas, kas no tā izriet, ir sieviešu privilēģija. Vīrietim jābūt spējīgam to uzvert neitrāli, pieņemt, ka sievietes “vienkārši tādas ir”.

Braucām mājās, kad sāka salt un visi saulainie pleķīši sāka noēnoties.

Atbraucu mājās, izņēmu veļu no veļas mašīnas un izžāvu to. Nolēmu beidzot ķerties klāt zupas taisīšanai. Sagriezu un sacepu ghi sviestā sīpolus ar garšvielām, ieliku tos katlā vārīties, pievienoju izmērcētus turku zirņus. Pēc kārtas sacepu un liku klāt katlā burkānus, jaunos kartupeļus, kāpostus un puķkāpostus. Tikko uzvārījās. Vēl neesmu pagaršojusi.

Toties apēdu atlikušo saldējumu. Noskatījos filmu “Limuzīns jāņu nakts krāsā”.

Domāju, ka šovakar iešu vannā. Tad 5tibetieši, meditācija. Protams, kaķim zāles un vakariņas. Varbūt uzēdīšu zupu. Ir vēls, man tā ne visai gribas.

Tikko no LTV ziņām uzzināju, ka ir mirusi Bonnere.