Birkas

, ,

Tadam! Šodien bija lieliska diena! Piecēlos laikā starp 8iem un 9iem, paskatījos pa logu un sapratu, ka savu balto vasaras kleitu, ko vakar izgludināju, nevilkšu. Pārāk mākoņaini aizdomīgas izskatījās debesis.

Kad jau biju sataisījusies, zvanīja mamma, prasīja, vai vēl esmu mājās. Teicu, ka vēl jau esmu, taču jau eju ārā. Izrādās, tēvs apskati jau ir veicis, viņi brauc mājās, ir netālu no manas mājas, un varētu man ievest zāļu tēju, ko mana vecākā meita šovasar ir salasījusi un jau paguvusi izžāvēt. Liriskai atkāpei: tēvam šodien agri no rīta bija visādas pārbaudes 1. slimnīcā, tāpēc brālis speciāli aizbrauca uz Tukumu, lai tēti un mammu aizvestu uz Rīgu un atpakaļ. Tā kā vēl nesen tēvs bija slimnīcā, mamma neļauj viņam braukt.

Mamma atnesa man tēju, salikām somā vēl papildus drēbes meitenēm (abas manas meitas patlaban vaļojas pie viņiem) un gājām lejā. Spices “Lido” visi kopā paēdām brokastis, bija ļoti mīļi un ģimenīgi.

Tad devos uz darbu, ļoti ražīgi pastrādāju. Un vēlu vakarā kopā ar Kameni devāmies uz Bikram jogu, uz pirmo izpētes nodarbību. Ufff, bija karsti. Burtiskā nozīmē. Melotu, ja teiktu, ka viegli – tieši dēļ karstuma. 42 grādi. Un pirms tam jāparaksta papīrs, kurā apliecinu, ka pati atbildu, ja nu gadījumā satraumējos vai pamanos nomirt nodarbības laikā. Pasniedza kā reiz puisis,  par kuru pirms nodarbības nedaudz palasīju jaunajā “Lilit”.

Taču šobrīd sajūta patiesi fantastiska! Iešu vēl. Kaut kad šonedēļ. Grēks neizmantot, jo pie nodarbībām nedēļas garumā esmu tikusi, kā saka latvieši , “na haļavu”. Iešu arī tādēļ, ka pēc vienas reizes vēl neko nevar spriest. Jo pirmajā reizē ir fona stress jau par jauno situāciju, tad vēl karstums, tāpēc jāpapēta vēl. Un tad es sapratīšu, vai tas man der šajā noteiktajā laika nogrieznī, vai tomēr ne.

Nopirku saldējumu un 3 Vecrīgas, vienu kūku apēdu, apēdu arī daļu no saldējuma (Rūjienas ir vislabākais, patiešām! :)) un tagad rakstu. Kaķi pabaroju, zāles iedevu, vēl tikai duša, jāpavingro, meditācija un tad – ar labu nakti!