Birkas

, , ,

Pamodos, aizmigu – un tā vairākas reizes. Kamēr nobriedu celties. Kā to nolēmu, jaunākā atskrēja uz istabu un nolika pie gultas man dāvanu – uzzīmētu kartiņu ar apsveikumu un baltu akmentiņu. Palūdzu meitai glāzi ūdens, izdzēru to un cēlos augšā.

(Vecakā meita man tagad guļ blakus, komentē visu, ko rakstu, un sarūgtināta bilst, ka neesmu pierakstījusi, ka viņa taču aizgāja prom, kamēr gulēju un atnāca atpakaļ; es saku, ka visu taču nevaru atcerēties, tā IR).

Un tad mēs sataisījāmies un gājām uz Kamadenu pusdienās – gribēju savā dzimšanas dienā smalki paēst kopā ar meitām. Izrādījās, ka svētdienās Kamadena ir ciet. Tā  nu gājām uz Fazendu brokastīs. Vienkārši paņēmām  brokastu piedāvājumu. Bija bez sešpadsmit minūtēm divi.

Pēc tam mazliet pastaigājāmies un gājām mājās. Atbildēju uz dzimšanas dienas apsveikumiem telefonā un sociālajos medijos, noliku galvu uz spilvena. Un pamodos, kad jau lija.

Pēc neilga laika atbrauca kolēģe ar abiem ārzemniekiem, padzērām tēju, tad viņi devās ēst picu (laikam uz Pica Lulu). Mazliet paskatījāmies televizoru, izmazgāju veļu, uzēdām saldējumu (un kā saka mana meita – tas viss notika vienā laikā, āmen). Tad es uztaisīju dārzeņu zupu. Ārzmnieki atgriezās, iegāja dušā un aizgāja gulēt.

Tagad es rakstu, noskatījos Naša Raša, dzenu bērnus mazgāties (ir jau pusnakts galu galā), prātoju, vai krāsot šovakar matus (es tos krāsoju pati ar hennu, jau vismaz divus gadus). Vingoršana šodien atliekās (kāja), pameditēšu un duša. Ar labu nakti!