Birkas

, ,

Piecēlos pirms sešiem. Sataisījos, pamodināju vecāko meitu un braucām. Novadīju Kundalini jogas nodarbību. Atgriezāmies mājās. Pārģērbos un braucu uz darbu. Mikroautobusam tagad jauns maršruts – to uzzināju tikai jau braucot autobusā. Kad autobusa pasažieri to izdzirdēja, radās spontāna diskusija: kurš pie tā vainīgs? It kā  – Rīgas dome (tā teica šoferis). Bet – “īstenībā”? Viedokļi dalījās. ASV vēstniecība – jo mistiski drošības apsvērumi. “Rīgas satiksme” – jo grib nobendēt konkurentus (no Spices taču tik daudz braucēju, kas izvēlas tieši mikroautobusu – galvenokārt cenas dēļ).

Pastrādāju. Pusdienās ēdām suši – birojā. Saldajā apēdu pēdējo gabaliņu no savas dzimšanas dienas tortes. Pastrādāju. Braucu mājās. Pa ceļam uz mājām gāju satikt (hm…kādu iesauku lai piešķir?) Draudzeni, Kas Patīk Gruzīniem. Kamēr Kūkotavā ēdām kūkas un runājāmies, man atradās šoferītis (precīzāk gan  – šoferīte) rītdienas braucienam uz Rāznas ezeru. Taram. Palīgā sauciens Facebook.com atrada dzirdīgu dvēseli.

Atnācu mājās, parunājāmies ar meitu. Noskatījāmies Matrix. Vēl parunājāmies. Iegāju dušā. Tagad rakstu. Tad pameditēšu.

Lieliska diena. Lieliskas sarunas. Negribu neko daudz rakstīt. Tik pienākums  – ja jau reiz nolēmu, ka mēnesi to darīšu.