Kāpēc nerakstīt

Nolēmu vairs neturpināt rakstīt, ko katru dienu daru. Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, sapratu, ka jāmaina apziņas fokuss jeb atrašanās vieta, jo tik ļoti fokusējoties (štrunts par labskanību, toties domu varu izteikt precīzi) uz ikdienas norisēm, atņemu sev spēku. Jo tas ir pārāk “plakani” un tā īsti ne par mani, ne manu dzīvi neko nepasaka.

Iespējams, tā nebūtu, ja mans atklātības līmenis būtu daudz augstāks. Ja es godīgi vienmēr atzītos, ko jūtu  – pret konkrētiem cilvēkiem (vai tie būtu vīrieši vai sievietes), pret notikumiem.

Aizvien skaidrāk sāku samanīt, ka ir tik daudz, ko nepasaku. Jo tas šķiet tik privāti. Ir situācijas, ko neaprakstu, ir sarunas, ko nepieminu, ir domas, ko neatklāju.

Un ir veseli trīs segmenti, par ko nerakstīju vispār, taču kuriem manā dzīvē ir liela nozīme: darbs, jūtas un sekss. Īstenībā, es nezinu kāpēc.  Laikam tomēr negribu dalīties. Tāpēc laikam tomēr jābūt konsekventai un jāatsakās no idejas rakstīt dienasgrāmatu šeit.

Nomainīju arī gandrīz visiem dienasgrāmatas ierakstiem statusu no “publisks” uz “privāts”. Šodien tāda diena.

p.s. Un nepagāja ne mēnesis, kad statusu no “privāts” nomainīju uz “publisks”. Tāda neliela reinkarnēšanās. Pēc tādas nelielas sociālas pašnāvības. Tāds cikliņš, zinies. Nu, ko lai tur saka. Ir impulss un es ļaujos. Nekādas konsekvences.

Advertisements

7 thoughts on “Kāpēc nerakstīt

    1. nu ir tādi, kuri vienkārši nevar tā “dzīvot nost”…. Gribas apstāties un padomāt un pierakstot izdzīvot vairāk :) un arī citiem no tās pierakstīšanas ir labums, jo arī viņi paši neko nepierakstot var izdzīvot to, ko citi pierakstījuši…:)

  1. Nu paldies dievam.
    Tā nebiji Tu , tajos ierakstos. No sākuma centos lasīt,pēc tam man tas drīz apnika.
    Cita lieta, ir tas ko raksti, kad sirds pilna un tas vienkārši ir jānoraksta nost.
    Tavi sirds ieraksti ir kā māksla, bet ikdienas atpoguļojums kā komentāri internetā( piedod).
    Vēlu cerību kā zilu gairaini un liegu vēsmu, un mūžīgu kā elpa.

    1. Nu nez nez, diez vai tā bija, ka tā “nebiju es”. Tiesa, cits līmenis, tāds ikdienišķais – taču reāli pastāvošs, tāda viena no paralēlajām pasaulēm.

      Tiesa, ilgermiņā apziņu uz šāda veida norisēm man nepatīk fokusēt. Kaut kā pārāk plakani un garlaicīgi. Ne dziļuma, ne dinamikas, ne smalkuma.

  2. SanitaRibena, es pilnīgi saprotu, kāpēc vairs neraksti ikdienišķībā, no tā plakanuma neviens neko negūst. Taču, protams, jūtas, darbs un sekss arī ir tēmas, ko no laba prāta neviens, ja vien nepaliek anonīms, netirzātu iz savas dzīves. Īstais bloga materiāls, manuprāt, veidojas kaut kur tās ikdienības un privāto lietu sadursmē, katarsē. Not an easy way

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s