Birkas

, , ,

Nolēmu vairs neturpināt rakstīt, ko katru dienu daru. Vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, sapratu, ka jāmaina apziņas fokuss jeb atrašanās vieta, jo tik ļoti fokusējoties (štrunts par labskanību, toties domu varu izteikt precīzi) uz ikdienas norisēm, atņemu sev spēku. Jo tas ir pārāk “plakani” un tā īsti ne par mani, ne manu dzīvi neko nepasaka.

Iespējams, tā nebūtu, ja mans atklātības līmenis būtu daudz augstāks. Ja es godīgi vienmēr atzītos, ko jūtu  – pret konkrētiem cilvēkiem (vai tie būtu vīrieši vai sievietes), pret notikumiem.

Aizvien skaidrāk sāku samanīt, ka ir tik daudz, ko nepasaku. Jo tas šķiet tik privāti. Ir situācijas, ko neaprakstu, ir sarunas, ko nepieminu, ir domas, ko neatklāju.

Un ir veseli trīs segmenti, par ko nerakstīju vispār, taču kuriem manā dzīvē ir liela nozīme: darbs, jūtas un sekss. Īstenībā, es nezinu kāpēc.  Laikam tomēr negribu dalīties. Tāpēc laikam tomēr jābūt konsekventai un jāatsakās no idejas rakstīt dienasgrāmatu šeit.

Nomainīju arī gandrīz visiem dienasgrāmatas ierakstiem statusu no “publisks” uz “privāts”. Šodien tāda diena.

p.s. Un nepagāja ne mēnesis, kad statusu no “privāts” nomainīju uz “publisks”. Tāda neliela reinkarnēšanās. Pēc tādas nelielas sociālas pašnāvības. Tāds cikliņš, zinies. Nu, ko lai tur saka. Ir impulss un es ļaujos. Nekādas konsekvences.