Birkas

, , , , ,

Viss patiešām kļūst aizvien caurspīdīgāks. Izgaismojas jaunas un jaunas teritorijas. Jauni konteksti un dziļumi, kas parāda manas atmiņas pavisam citā gaismā. Jaunas kopsakarības.

31. oktobris ar maigu spēku izmainīja tik daudz ko. Pateicoties meditācijai, labāk apzinājos sevi. Labāk apzinoties sevi, uzdevu citus jautājumus. Uzdodot citus jautājumus, varēju precīzāk vērsties pēc palīdzības. Un man palīdzēja. Man tika uzdāvināta jauna iespēja, jauns sākums.

Pasaule atveras kā puķe, skan kā mūzika. Telpiski tā atveras kā jaunas un jaunas ainavas, muzikāli – kā polifoniski skaņdarbi, lai vai kur arī es būtu.Visas skaņas papildina viena otru. Tiesa, ik pa laikam es nogurstu no skaņu un tēlu pārbagātības, vēl nemāku atdot tik pat viegli kā saņemt.

It in viss, kas notiek, ir stāsts. Cilvēki ir stāsti – daudzslāņaini, ar spilgtākiem toņiem no laikiem, kas atstājuši visdziļākos nospiedumus viņos. Lietas ir  stāsti – tajās ierakstīts viss, kas ar tām noticis. Vietas ir  stāsti – tās visu atcerās. Ik viena cilvēka ķermenis ir  stāsts – ja tajā vērīgi ieklausās, tas pastāsta visu, kas mums jāzina par sevi. Vai citiem.