Birkas

, ,

Ir dienas, kad es domāju, ka tās ir tīrās blēņas. Iemesli ir dažādi. Piemēram:

1) labāk apzinoties sevi / notikumus, ir iespējams tos mainīt, tā mainot likteni,

2) tā kā viss ir tik hologrāfisks, ir iespēja pārprogrammēr sevi,

3) ir taču tāda lieta kā Augstākā žēlastība,

4) vēl arī Apskaidrība,

5) …vēl visādas citādas domas, kā nu kuro reizi.

Šodien ir tā diena, kad es atkal sajutu likteņa kaulaino roku. Atpazinu fraktāli. Līdz kaulam. Atcerējos iepriekšējos “risinājumus”. Neko daudz tas nelīdz. Samierināties? Un skatīties, kas attīstās. Tā laikam ir opcija, kas man visgrūtākā. Gribu nospiest podziņu “escape”. Lūdzu iedodiet man tādu podziņu.

Visas jogas un meditācijas var iet ieskrieties – iespējams, esmu apzinātāka, taču fraktāļa atkārtošanos tas neatceļ. Tikai paspilgtina, jo uztveru to vēl daudzdimensionālāk.

Nu labi. Kā būs, tā būs. Ja drāma, tad drāma. Izskatās, ka esmu tā vienkārši uzprogrammēta. Esi sveicināta, drāma.

p.s. varbūt tomēr paiet secen…es ļoti priecātos…lūdzu, ja?