Karte

Daudz ko var uztvert kā karti. Piemēram, pēdas sniegā – ja protam tās lasīt. Tās izgaismojas uz smilšaina ceļa, irdenā zemē, dubļos vai sniegā. Tās pastāsta, kas gājis, no kurienes, uz kurieni, skrējis vai lēniņām. Viens vai ar kādu kopā.

Tāpat var lasīt arī sajūtas. Karstums, kas strauji uzliesmo sirds centra rajonā. Zosāda uz rokām un muguras, un aukstas tirpas pār kauliem. Nelabums kakla rajonā un ļaunu vēstošs karuselis nabas apvidū. Sajūtas stāsta par bailēm, dusmām, prieku, maigumu. Ja iedziļinās, tās ir kā pēdas, kam ir savs ceļš. Tās nāk no kaut kurienes. Un iet kaut kur.

Sajūtas izpauž sevi caur ķermeni – kā izkaltusi mute, kā sasārtuši vaigi, kā trīcošas kājas. Kā liesmojošas acis, kā palēlinātas kustības, kā pārlieka steiga.

Ilgstoši atkārtojoties, tās atstāj savus nospiedumus ķermenī. Izveido takas, stigas un ceļus.

Ir sajūtas, par kurām mēs priecājamies, gaidām tās, izbaudām. Ir sajūtas, kas biedē. Un biedē tieši tāpēc, ka pēkšņi ir skaidrs, cik gaistoša un trausla substance ir ķermenis, kā to ietekmē tas, kas plūst cauri tam. Var likt uzplaukt. Un var saplosīt.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s