smiltis, krunkas, baroks un izpriecas

…tas vairs nav svarīgi, tas viss vairs nav svarīgi. Vecās fotogrāfijas izbalo, smiltis tās aprok un kārns suns pārskrien pāri. Piramīdas uz projekcijas lēnām pārtop par aci, tās varavīksnene uzliesmo – zila, zaļa, sarkana, dzeltena; ziepju burbļi veļas un plūst pāri projekcijas palaga malām, tad uzzied.

Vairs neatceros, kāpēc tas viss man bija vajadzīgs, visas tās sejas, krāsas un mīmikas, ko tas vairs nozīmē, neko, neko. Sieviete baltā kleitā stāv uz taburetes, īsts baroks, roku kustības – smalkas, precīzas un stingri definētas. Sarkano lentu varbūt atnesīs, bet varbūt arī neatnesīs, kas to lai zina. Turpināt lasīšanu smiltis, krunkas, baroks un izpriecas