ko es uzzināju par sevi

ka es neesmu balta un pūkaina

ka man nav nekādu izredžu tādai kļūt, jo šajā pasaulē tas vispār nav iespējams

ka eneģija ir vienīgais, kas ir īsts, ka to var sajust – kā noteiktu sajūtu ķermenī, kā emociju, kā tēlu – un ka tas nav nekas īpašs, vajag tā mierīgi, mierīgi to visu uztvert

ka laiks izplešas, kad izdodas noturēties uz tagadnes nospriegotās  virves – starp ilūzijām par pagātni un ilūzijām par nākotni

ka viss, ko es uzzinu par sevi, vienlaicīgi ir viss, ko es uzzinu par pasauli; un otrādi

ka bailes ir mans lielākais ienaidnieks, tas nogalina visu un visus bez izņēmuma un bez žēlastības, un ka vienīgais, kas var stāties šim monstram pretī, ir spēja pieņemt

ka viss, ko es uzzinu, ir tieši tas, ko esmu zinājusi vienmēr, taču neesmu gribējusi to ieraudzīt – jo esmu bijusi pārāk aizņemta ar ņemšanos ilūziju pasaulē

ka spogulis, ko man rāda pasaule, kas notiek, reizēm ir tik nepatīkams, tik nepatīkams, ka gribas to sasist, taču tas nav iespējams un ka vienīgā iespēja pārvarēt smeldzošo nelabumu par to, ko tas spogulis rāda, ir spēja pieņemt attēlu (kas nav – diemžēl, protams) ne balts, ne pūkains

ka spēks, kas ir visā (arī manī, arī tevī), ir tik liels, ka aizraujas elpa

ka dzīve vienkārši ir stiprāka par mani, es varu tikai to pieņemt vai cīnīties pretī

Advertisements

Kā uzvarēt bailes?

Kā uzveikt bailes. Ja tās piezogas jau mirklī, kad par tām tik tikko iedomājas. Un – žik – izplešas lielas un varenas. Tadam! Kā uzveikt bailes – šis teikums vien jau izstaro trauksmi. Jo liek mobilizēties, uzcelt aizsargvaļņus, asināt zobenus un trenēties paukošanā. Un tieši visas šīs darbības kā reiz ir Trojas zirgs; pat nesagaidot tumsas melnumu, visi trojieši ir sakauti. Vienā mirklī.

Nu, kā uzvarēt bailes? Turpināt lasīšanu Kā uzvarēt bailes?