iekritiens

Kaķis ļoti vērīgi skatās uz kaut ko. Aiz viņa ir gleznas kopija. Venēcijas aina. Autors: mana mazākā meita, tehnika: vaska krītiņi. Aiz loga iebrēcās kaija. Iedārdējās jumts. Nokaucās motors.

Manas kājas ir smilšainas. Istaba ir putekļaina. Viens no logiem ir atvērts. Apmēram pirms pusstundas dators uzvedās ļoti dīvaini. Es pat teiktu, patvaļīgi. Pats kaut ko taisīja ciet, atvēra, nostopēja vai palaida. Turpināt lasīšanu “iekritiens”

Advertisements

man šodien uzdāvināja dzērvi un dzejoli

Šodien ir māmiņdiena un mans mzais bērns man uzdāvināja dzērvi. No porcelāna. Un paštaisītu kartīti. Mans lielais bērns man uzdāvināja dzejoli. Te tas ir.  Es drīkstēju izvēlēties dzejoļa sākumu – pirmo rindiņu. Un man ienāca prātā “sniga sniegs”. Man nav ne jausmas, kāpēc. Turpināt lasīšanu “man šodien uzdāvināja dzērvi un dzejoli”

Kas man patīk un kas man nepatīk

Man patīk:

skatīties uz kaķi, kad tas sēž, guļ, staigā vai mazgājas; staigāt pa māju basām kājām; pabūt ar sevi (braukt uz jūru, staigāt pa mežu, gulšņāt, sēdēt parkā uz soliņa) un ne ar vienu  nerunāt; dejot (klubā, autentiskās dejas nodarbībā, kontaktimprovizācijā, mājas ballītē); dziedāt (dušā, vannā, savā istabā, naktī (šūpuļdziesmas), ejot pa ielu (nu tad parasti klusiņām); skūpstīties un mīlēties (sapnī, nomodā, pusnemaņā, pa miegam) – bet tikai tad, ja man ir tāda sajūta, ka vajag; ceptu siermaizīšu smarža; Turpināt lasīšanu “Kas man patīk un kas man nepatīk”

Istaba

Reizēm es domāju, ka grīda ir jāpārkrāso. Tā ir sarkanbrūnā krāsā, tādā, kādā es nekad, nu nemūžam, grīdu nekrāsotu. Es krāsotu bēšīgu. Vai baltu. Vai – kā pirms pāris mēnešiem nolēmu – tumši rozā. Grīdu klāj koka dēļi, krāsa vietām ir nolupusi. Taču šodien es sēdēju uz dīvāna, saule sildīja istabu, un es sapratu, ka mīlu to tieši tādu, kāda tā ir. Ar visām fīčām, kas man nepatīk. Kas nebūtu, ja remontu būtu taisījusi es, nevis vienkārši ievākusies dzīvoklī, ko kāds cits ir uzlabojis atbilstoši savai gaumei. Turpināt lasīšanu “Istaba”