Birkas

,

Man patīk:

skatīties uz kaķi, kad tas sēž, guļ, staigā vai mazgājas; staigāt pa māju basām kājām; pabūt ar sevi (braukt uz jūru, staigāt pa mežu, gulšņāt, sēdēt parkā uz soliņa) un ne ar vienu  nerunāt; dejot (klubā, autentiskās dejas nodarbībā, kontaktimprovizācijā, mājas ballītē); dziedāt (dušā, vannā, savā istabā, naktī (šūpuļdziesmas), ejot pa ielu (nu tad parasti klusiņām); skūpstīties un mīlēties (sapnī, nomodā, pusnemaņā, pa miegam) – bet tikai tad, ja man ir tāda sajūta, ka vajag; ceptu siermaizīšu smarža; ripināties, kūleņot un velties pa grīdu; iet pa ietvju apmalītēm; ostīt puķes; cilvēki, kuru klātbūtnē es jūtos laimīga; Simpsoni; bezalkoholiskais mohito; Rīgas laiks (pat tad, ja konkrētā numura saturs ir gluži nebaudāms – man patīk tā noskaņa un joki vienmēr ir labi); Vērmanes dārzs un vispār visi Rīgas parki; vispār parki kā suga; braukt ar riteni; ēst greipfrūtus (vai tā to raksta? sarežģīts vārds); manas abas meitas (principā un neatkarīgi no tā, ko viņas dara un kā viņas jūtās); staigāt pa mežu (it īpaši vienai un it īpaši pa mazām taciņām); sajūta pēc jogas nodarbības;  Miervidi (gaisotne, tapetes un apaļais galds); puķes (dārzā, pļavā, puķpodos, siltumnīcās, uz galda, matos, tapešu rakstos, uz traukiem un iekšā traukos); vadīt Kundalini jogas nodarbības; fejas un visa tā performanču būšana (idejas un iemēģināšana, un novirzīšanās no tēmas, un tik daudz prieka); saulains laiks; lietus; vasara; staigāt pa peļķēm basām kājām; staigāt pa peļķēm ar gumijas zābakiem; lasīt iedzeltējušas grāmatas; grāmatu putekļu smarža bibliotēkās; mitri smagā smarža siltumnīcās; paieskāt sunim aiz ausīm; sajūta, ka mani saprot un pieņem; spēlēt klavieres (ja ir pareizā noskaņa); braukt ar vilcienu (lasīt, skatīties pa logu, vērot pasažierus); garšīgi ēdieni; dzert bērzu sulu; mana matu krāsa; masāža (bet ne pie visiem masieriem); vilkt zābakus basās kājās, lai aizskrietu ap stūri līdz veikalam; brīvdienās atļaut sev gulēt cik tīk; pāva spalvas; baroka laika mūzika; vērot jūru; siltums; ilgi mazgāties; infantilēties (it kā man būtu 5 vai 7 gadi); zīmēt ar  pirkstu slapjās smiltīs; vienkārši vārdi; koka vai mūra mājas; koka grīdas; kamīni; skatīties ugunskurā.

Man nepatīk:

būt ilgstošā sasprindzinājumā; iedomīgi cilvēki; sterilas vides (tik perfektas, ka tām piemērotāki iemītnieki šķiet roboti, ne cilvēki – ar visām savām siekalām, sviedriem un citiem izdalījumiem); gari un samudrīti teksti (par demokrātiju, cilvēktiesībām, eidipa kompleksu, ilgtspējību, kapacitāti un citām blēņām); matu lakas; cilvēki, kas ož pēc alkohola, cigaretēm, ceptiem kartupeļiem, sen nemazgātiem sviedriem; skatīties hokeju, futbolu, basketbolu, pirmo formulu – nevienu no sporta veidiem; spriest un apspriesties par “bērnu audzināšanas jautājumiem”; stīvi, svinīgi un formāli pasākumi; darbi un nodarbes, kas man šķiet bezjēdzīgi; truli jociņi par seksu; apģērbs, kas “kož”; pārāk šauri vai neērti apavi; lūpu krāsas nospiedumi uz krūzītēm; ja kāds cits nolaiza manu dakšu, nazi vai karoti; ja ilgstoši esmu uzmanības centrā; ja ar mani grib manipulēt (piemēram, motivēt); skatīties (TV, internetā) vai lasīt (avīzēs, internetā) ziņas (ja nu tikai pāris reizes gadā); salūts; pasākumi, kur ir daudz cilvēku (Rīgas svētki, Positivus, 18. novembris); plastmasas trauki; plastmasas galdi un krēsli; piekaramie griesti; eiroremonts; mikroviļņu krāsnis; oficiālas runas un uzrunas; saviesīga tērzēšana; neizlēmīgi vīrieši (visbiežāk latvieši); uzbāzīgi vīrieši (visbiežāk turki vai itāļi); bez mīlestības gatavots ēdiens; šķelto zirņu putra; treknas kūkas.

Lai to dzīvi varētu pieņemt (tādu, kāda tā ir), jāsaprot taču, kas iet pie sirds un kas ne.

Un reizēm es daru to, kas man nepatīk. Saviesīgas sarunas. Samudrīti teksti. Bezjēdzīgas nodarbes. Pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Ilgstošs sasprindzinājums.

Lai saudzētu sevi, esmu nolēmusi, ka pārstāšu par to dusmoties. Vienkārši piefiksēšu, ka tā ir viena no štellēm, kas man nepatīk un pieņemšu. Kā tādu dzīves ēnas pusi. Nu, vismaz mēģināšu. Āmen.