Birkas

, , , , ,

Šonakt man ir bezmiegs, kaut ko skatos, kaut ko palasu. Domāju, “ko iesākt ar savu dzīvi” nākotnē. Un pēkšņi aptvēru, ka esmu kļuvusi par eksperti. Tas ir smalki un tas ir modē. Vēl jo vairāk modē ir ekspertēt kādu jomu, kura, no vienas puses, varētu interesēt plašāku publiku, taču  – no otras puses – netiek pārāk bieži un pārāk plaši ekspertēta. Pēc šī plašā, taču pilnīgi nepieciešamā ievada paziņoju, ka mana ekspertīzes joma ir “kā aplauzties”. Ja nu kāds vēlas un nezina kā.

Nolēmu strukturēt ieteikumus “pa sadaļām” – dzīves ceļš, darbs un cilvēki.

Dzīves ceļš

1. Uzstādiet cēlu mērķi – noderēs jebkas, kas skan apmēram tā: “tiekties uz apgaismību”, “palīdzēt cilvēkiem”, “glābt pasauli”, “kļūt par svēto”.

2. Sāciet mērķtiecīgi rīkoties: centieties domāt “labas domas” (NB! īpaši būtiski ir nosodīt sevi par jebkādām “sliktām domām”), “palīdziet” cilvēkiem (piemēram, māciet viņiem dzīvot, it īpaši, ja viņi paši to neprasa; risiniet viņu problēmas, utt.).

3. Izveidojiet sev askētisku un ļoti noslogotu dienas režīmu (tā, lai jūs ik dienas ne pa jokam nogurtu un jums nebūtu ne mazākās iespējas ieklausīties sevī).

4. Maksimāli daudz aizliedziet sev (izjust noteiktas emocijas, ēst noteiktus produktus, dzert noteiktus dzērienus, utt.). Dusmojoties uz sevi katru reizi, kad kaut ko no tā pārkāpiet.

5. Iekšēij attaisnojiet ik katru līdzcilvēku rīcību, vēlams, neapzinoties, ka tā jūs  sadusmo (ļaujiet sevi izsmiet, nepatiesi apvainot, rupji izturēties un tamlīdzīgi). Ja tomēr apzinieties, ka jums tas nepatīk, ir vairākas opcijas. Piemēram, jūs varat justies vainīgs, ka esat nonācis šādā situācijā. Vai arī varat izlikties, ka “tas jūs neskar”. (NB! Ir smalka robeža, kad citu nejēdzīga uzvedība patiešām neskar un kad tomēr skar; es te par to otro variantu).

6. Praktizējiet “kaut ko garīgu” – jogu, cigun, vai ko tamlīdzīgu. Tiesa, pietiekoši regulāri un ilgstoši to darot, kā reiz arī atnāk tā “aplaušanās” – apjausma, ka visā šajā iepriekš aprakstītajā procesā ilūziju ir vairāk kā sunim blusu. Taču, ja praktizēsiet pa bišķiņam kaut ko un regulāri mainīsiet “garīgo hobiju” veidus, varat izvilkt diezgan ilgi.

Darbs

1. Atrodiet darbu, kas, jūsuprāt, jums palīdzēs “glābt pasauli” (vai radiet šādu darba vietu).

2. Patvaļīgi pieņemiet, ka cilvēki, kas jūs pieņem darbā (vai kurus jūs pieņemat darbā, vai jūsu kolēģi), domā tāpat kā jūs.

3. Patvaļīgi pieņemiet, ka jūsu vērtības saskan ar jūsu darba devēju (vai padoto, vai kolēģu) vērtībām.

4. Patvaļīgi pieņemiet, ka pasaule (it īpaši cilvēki, kas tajā dzīvo), vēlas “tikt glābta”.

5. Patvaļīgi pieņemiet, ka cilvēki tic tam, ko jūs viņiem stāstat un uzticas tam, ko jūs darāt.

6. Un, kad tas viss ir paveikts, kādā brīdī vienkārši sāciet vērot, kas (patiesībā) notiek. Kad esat sākuši to darīt, līdz “aplauzienam” ir tikai viens solis.

Cilvēki

1. Patvaļīgi pieņemiet, ka citi cilvēki ir tādi paši kā jūs (vērtības, zināšanu līmenis, jūtīgums, intelekts, nodomi, un tamlīdzīgi).

2. Pēc iespējas ignorējiet katru situāciju, kas parāda, ka tā nav.

3. Katrā situācijā vainojiet sevi un attaisnojiet pārējos.

4. “Aplauziens” pie jums ierodas, kad beidzot sākat vērot, kas notiek.

Nobeigums

Atmosties no ilūzijām nav nekas patīkams. Īstenībā jau man vajadzētu teikt “paldies” par visiem šiem “aplauzieniem”, taču tas nav viegli. Gan jau. Ar laiku.