Birkas

, , , , , , , , ,

********suns*******
septiņas asins lāses, tās jātecina lēnām un mierīgi, no sākuma baldriāna pilieni, tad asinis, proporcijas ir būtiskas, tieši tajā slēpjas visa sāls, mazliet cukura un mazliet krustnagliņu; kad maisījums iedzerts, septiņas reizes ir jāgriežas ap savu asi, tas arī ir būtiski, it īpaši svarīgi ir to asi atrast, ir vakari, kad tā arī nesanāk; rituāls jāveic, kad krauklis ir noķērcies deviņas reizes, tieši deviņas, ne par vienu vairāk, ne mazāk; protams, pirms tam ir jāiztīra zobi un jāieiet dušā, to es pat neizceļu, tas ir pašsaprotami, jūs taču saprotat; pēc mikstūras iedzeršanas ir jāaizver acis un lēnām jānoskaita tēvreize; nu re – kad viss izdarīts, varat ķerties klāt; varat ķerties klāt dzīvei.

tikai neskatieties tai acīs, jau senie grieķi zināja, ka viņas otrais vārds ir Gorgona, tās mati patiesībā ir čūskas un tās vaibsti vienmēr ir citādi, kā iedomājāties pirms tam. nopērciet kādu mazu spogulīti, derēs visparastākais pūdera uzlikšanas spogulis, nu re. un tad uz priekšu. elpot nav būtiski, elpa nāks pakaļ jums kā ruds suns, plušķains un ļoti uzticams.

ejiet kopā ar suni, es saku, ejiet kopā ar suni. neizlaidiet viņu no acīm.

*******lācis********
es atdzīvojos tikai pa vakariem, pa dienu es staigāju rūtainās čībās un puķainā halātā; katru rītu pulksten septiņos es atveru ledusskapi un pabaroju lāčus, tie pavisam ir četri un meitiņa peciņa, vislabāk viņiem garšo šokolādes sieriņi “Kārums” – es parasti tos pērku katram pa vienam; dienas es pavadu dažādi – reizēm mēs ar lāci, to melno, spēlējam dambreti, reizēm iedzeram pa aliņam, man alus negaršo, taču lācis man ļoti patīk, reizēm mēs kopā muzicējam – viņš pūš trompeti, es situ pa ksilofonu, pārējie lāči nav būtiski – es nekad neatceros viņu vārdus;

vakaros es aizslēdzu ledusskapi, uzlieku signalizāciju un dodos uz skapi, tur es guļu kopā ar šlipsēm, kleitām un žaketēm, pirms aizmigšanas mēs parasti spēlējam teātri – uzvedam pa gabalam no Ibsena un Šova, viss ir ļoti inteliģenti, ar labu apgaismojumu un mūziku, manas kurpes ir sajūsmā, ā, es aizmirsu pateikt, esmu liela zvaigzne, viss skapis mani pazīst.

lācis par to neko nezin.

******lapsa******

nekā, nekā, tikai tukšs klajums, neviena koka, neviena putna un neviena surikāta, nevienas skaņas un nevienas krāsas, nevienas cerības un nevienas bēdas, nekāda karstuma un neviena aukstuma, esi sveicināts, Dante, tu esi mans brālis, mēs abi sēdēsim zem nekoka nekrāsainā nekurienē, nerunāsim ne vārda, tavās acīs nebūs nekā, manā mutē nebūs nevienas skaņas, manas kājas nezinās, kas ir gravitācija, mani mati izplūdīs gaisā kā ūdenī, Dante, tava seja nav redzama, viss, ko tu rakstīji par lokiem, ir piepildījies un ir pilnīgas muļķības, Dante, tu esi pilnīgs muļķis, neaiztiec mani, tas nav iespējams, jo esmu tik pat caurspīdīga kā gaiss, viss, ko tu satversi, ir tikai lapas un pērnais vējš, tā baltā lapsa uz tevi jau ilgi skatās, tā baltā lapsa ir tava.