Birkas

, , , , , ,

Pirms pāris gadiem, kad veidojām performanci “Spogulis” (un tā radās no fantāziju mākoņiem, ideju miriādēm un spontāniem iedvesmas zibšņiem), manā galvā radās kāds iedomu tēls – Filisa Mrica Ārdoka.

Tēls bija tik dzīvs, tik spilgts – padalījos tajā ar draudzenēm, arī viņām patika. Sacerējām vairākus no “Filisas darbiem” (piemēram, es sarakstīju nelielu fragmentu no kāda “viņas prozas darba” un dažus Filisas “dzejoļu atdzejojumus”, Elīza, laikam, fragmentu no “mazā tirāžā izdotajām, taču slavenajām Filisas “Esejām””); visas kopā tikām skaidrībā arī par to, kāda ir viņas biogrāfija.

Ja mani atmiņa neviļ, Filisa bija spāniete, dzīvojusi galvenokārt Dienvidamerikā, taču daudz ceļojusi (palabojiet mani, meitenes, ja kļūdos); viņas dzīve bija romantisku dēku un skaistu sakritību pilna. Mazliet bohēmisks, “pretrunu plosīts” raksturs, viennozzīmīgi “dzīves baudītāja”, protams, ka “skaista”. Dzīvojusi laika posmā no 19. gadsimta pašām beigām līdz apmēram 20. gadsimta vidum. Kā viņa nomira, vairs neatceros. Atceros, ka vīri bija vairāki.

Filisas grāmatas ir “reti sastopamas”, pieejami “tikai fragmentāri viņas darbu tulkojumi” un tie paši parasti atrodas “privātajās bibliotēkās”.

Ieskatam piedāvāju dažus fragmentus – es tos “iztulkoju” – no Filisas Mricas Ārdokas “slavenās dzejoļu grāmatas “Nepiederot sev””.

p.s. spāņu valodu es gan neprotu, taču tas nav būtiski.

….

piedodot sāpēm tās kļūst par putniem un uzlido debesīs
mūzika pil no to spārniem un izveido lokus uz namu jumtiem
skursteņi uzzied

novelkot drēbes es tās atklāju no jauna
gluži kā āda tās elpo uz grīdas un dīvāna
dīvainā rakstā

…..

pieraksti mani sev uz plaukstas
tur es sēdēšu rāma
tikai tu mani redzēsi
citi domās
ka tie tikai skaitļi