es gribu

brist pa karstām smiltīm gar jūru, iegremdēt seju rasainā zālē, uzkāpt kokā un pieglaust vaigu tā stumbram, iekurt ugunskuru un ieelpot tā smaržu, vērot kā pankūka no baltas kļūst samtaini brūna, klausīties mūziku, kas noglāsta, dusmoties un tikt pieņemta, izvemties un saņemt vēsa ūdens glāzi, raudāt un tikt mierināta, lēkāt pa batutu un smieties pilnā kaklā, iegremdēt plaukstas zemē un sajust tās vēsumu, gulēt uz grīdas un ieelpot sakarsušo dēļu smaržu, ieritināties azotē un nedomāt pilnīgi neko, sēdēt upes malā un raudzīties mazajos vilnīšos, kas sitas pret krasta smiltīm, griezties ap savu asi līdz noreibst galva, tad nokrist zemē un aizvērt acis, nolaizīt mazliet pakusušu saldējumu, iecirst zobus vēsā arbūza šķēlē, gulēt saulē un sajust, kā pamazām apdeg āda, sēdēt un sajust, kā sudrabaini viļņi pārņem ķermeni, līdz ir tikai viļņi, aizvērt acis un ieraudzīt krāsu uguņošanu, izjust pateicību kā pāri plūstošus palus, iegrimt ūdenī un sajust tā miljons pieskārienus ādai

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s