Birkas

, , ,

Saslimu. Šovakar jau labāk, sēžu un prātoju. Par mērķi. Vai tas ir tik nepieciešami? Vai bez tā nevar? Esmu pamanījusi, ka laiku pa laikam noformulēju sev visādus mērķus – lielākus, mazākus, “nopietnākus” un tādus “frivolākus”. Jau kādu brīdi jūtu tādu kā kņudoņu. Nenosakāmu. Tur kņud mans “mērķu formulēšanas departaments”. Tramīgi knosās, sūta man faksus un mājienus, zvana un met ar papīra lidmašīnām. “Kur ir?” viņi brēc, “Kur tavi mērķi? Dod mums uzdevumu! Mēs nevaram bez tā!”

Īstenībā es nesaprotu savu vilcināšanos. Ik pa laikam it kā pat slinki kaut ko pafromulēju, kaut ko pasapņoju, taču nav degsmes tajā, vairs nav. Kāpēc nav? Es nezinu.

Nav tur nekādu apsvērumu, nekādas argumentācijas. Protams, es tos varu izgudrot pat tikko pamodināta – trīs argumentus pret, trīs par, par to nav stāsts. Argumentāciju es nekad neesmu uztvērusi sevišķi nopietni. Pārāk no māla tās kājas uz kurām jebkura retorika tiek balstīta.

Tātad, mērķis. No vienas puses, man tomēr šķiet, ka kaut kādu mērķi, nu, kādu strēķīti, man tomēr vajadzētu. Tas tomēr iestrukturē laiku. Piestrukturē galvu. Nomierina prātu. Rada ilūziju par nopietnu dzīvi. Tādu mērķtiecīgu. Un tie pēdējie metri līdz mērķim parasti ir tik saldi. Kā šokolādes zefīrs.

No otras puses, mani reti kad ir valdzinājis “sasniegts mērķis”, man pat nereti pietiek ar sajūtu, ka – vēl pēdējie metri un tas būs sasniegts. Viss, man vairs to nevajag. Valdzinājums ir zudis. Reizēm es prātoju, ka tas varbūt man “kādas traumas rezultātā”. Mūsdienās jau modē atsaukties uz “bērnības traumām” un tā.

Un vēl – man ir kāds cits departaments. Un tas lobē pilnīgi citu “agendu”. Šie ir nopostulējuši, ka “vajag ļauties dzīves plūsmai”, “kur aiznesīs, tur būs labi” – nu apmēram tā. Apmēram tā  – “tu te nejaucies, neizbojā visu, ja?” Nu nezinu. Cik man viņus ņemt par pilnu. Varbūt tas īstenībā ir nevis “Dzīves plūsmas lobētāju departaments”, bet gan “Sarežģītus konceptus salietojušos sliņķu departaments”.

Tā, izskatās, ka man kāpj temperatūra. Kas to būtu domājis, ka tas mērķu jautājums ir tik karsts.

Labi. Iešu gulēt. Un pirms miega uzburšu sev skaistu ainavu. Kurā es gribētu būt. Nodeva mērķu departamentam. Ar labu nakti.