sajust, ka ar tevi spēlējas un…

Palēnām mācos pieņemt cilvēkus tādus, kādi viņi ir. Vienā brīdī tas kļuva sevišķi grūti – kad sāku vairāk sajust, vairāk apzināties. Ja šādu sajūtīgumu savieno ar iluzoru vēlmi “vienmēr būt labai”, citiem vārdiem – nevienu nesadusmot, neapbēdināt, neaizvainot, ir traki. Sistēma uzkarās, pierē iedegās uzraksts “error 4o4” un, ja izdzivošanas instinkts ir stiprāks par sistēmas spontāno vēlmi pašiznīcināties, nākas vien pāriet citā līmenī. Tajā, kur cilvēku emocijas atstāj viņu pašu ziņā. Un sākt trenēties vienkārši pieņemt citu cilvēku izpausmes bez vēlmes to visu ietekmēt. Turpināt lasīšanu “sajust, ka ar tevi spēlējas un…”

Advertisements

vārti

attālumam nav nozīmes. laikam arī ne. enerģijai ir nozīme. un atslēga. bet atslēgt nav viegli. jo pa ceļam uz vārtiem ir tās divas sfinksas, kas pievērtām acīm gaida tevi un ieklausās, cik godīgs esi. ja melo, viņas atver acis un sadedzina tevi. un tad tu tur arī paliec. uz brīdi.

līdz tu atver acis un saproti, ka atkal esi turpat. netālu no vārtiem. taču vēl joprojām šajā pusē. ne tajā, kur gribi nonākt. reizēm tev pat šķiet – kad esi piekusis – ka nekur negribi nonākt, pie velna, ir labi tepat. taču nav jau izvēles. jo vārti tevi sauc un tu tos dzirdi un nespēj pretoties.

jo tavs ceļš iet cauri vārtiem.

Slow life

Dažas tādas vienkāršas lietas. Nomierina. Piemēram, pulksteņa tikšķi. Tas, ka kaķis izvēlas noteiktas vietas, kur gulēt. Tas, ka banāns garšo tieši tā, kā sagaidīju. Tātad  – rutīna un paredzamība. Un tas lēnais dzīves ritms.

Kas to būtu domājis pirms apmēram pieciem gadiem, ka vienā jaukā brīdī sauklis “slow life” kļūs par manas dzīves esenci. Lēnā dzive – esmu tajā iekšā aizvien vairāk un izbaudu to līdz katras šūnas kodolam.  Turpināt lasīšanu “Slow life”