Slow life

Dažas tādas vienkāršas lietas. Nomierina. Piemēram, pulksteņa tikšķi. Tas, ka kaķis izvēlas noteiktas vietas, kur gulēt. Tas, ka banāns garšo tieši tā, kā sagaidīju. Tātad  – rutīna un paredzamība. Un tas lēnais dzīves ritms.

Kas to būtu domājis pirms apmēram pieciem gadiem, ka vienā jaukā brīdī sauklis “slow life” kļūs par manas dzīves esenci. Lēnā dzive – esmu tajā iekšā aizvien vairāk un izbaudu to līdz katras šūnas kodolam. 

Kad pavisam skaidri apjautu, ka laiks ir mana vienīgā valūta, sāku ar to apieties aizvien rūpīgāk. Man ir laiks, lai kārtīgi nopētītu balodi parkā. Man nav laika, lai noskatītos jaunāko TV seriālu vai šovu. Man ir laiks, lai stundām runātu ar draugiem. Man nav laika, lai lasītu avīzes. Man ir laiks, lai kopā ar bērniem noskatītos “Simpsonus”. Man nav laika, lai staigātu pa veikaliem un noskaidrotu izdevīgākās cenas jaunākās sezonas apģērbiem.

Man ir laiks, lai dzīvotu lēnām. Man nav tik daudz laika, lai steigtos. Es vairs negribu steigties. Man ir aizdomas, ka steiga nekur neved. Tikai ārprātīgi nogurdina. Un iznieko laiku.

Advertisements

One thought on “Slow life

  1. Laika gaitā sāku sajust, ka man nav vēlēšanās runāt tāpat vien, par jebko – ar paziņām, draugiem. Pamazām draugu kļuva arvien mazāk, līdz sapratu, ka draugu man nav. Ir daži brīnumaini, man īpaši cilvēki, ar kuriem tiekos reti.
    Tavi raksti patīk.
    Veiksmes!
    Pēteris

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s