Uz tilta

Rakstīt es varu tikai tad, kad esmu pa vidu. Kad ir vētra, tad nevaru, jo apkārt brīkšķ lauzti koki, orkāni izplēš mājas ar visām saknēm, un sauli ir aizsedzis putekļu mākonis. Karsts ir kā peklē un arī auksts ir kā peklē, temperatūras svārstības ir neparedzamas, grūti izturamas un tajā pašā laikā savādi valdzinošas.

Kad ir miers un klusums, laiks ievelkas sevī  – ko gan tad varētu rakstīt? Vārdi izplešas un skaņa pazaudē robežu ar klusumu, robežas aprij sevi kā čūskas. Turpināt lasīšanu Uz tilta

Advertisements