zāle

Advertisements

es, divas zivis un seši truši

Šovasar es nositu divas zivis. Iespējams, šis fakts varētu pat nešķist ievērības cienīgs, ja vien es vairākus gadus nebūtu viena no tām un tiem, kas neēd gaļu un zivis, un vispār domā, ka ir balti un pūkaini.

Zivis es nositu mīlestības dēļ. Un sitot domāju, cik tālu gan tā mana mātes mīlestība ies. Un par karu. Un par nežēlību vispār. Un par to, ka nogalināt ir tik viegli. Un tas viss tikai tāpēc, ka 1) man patīk, ja mans bērns ir laimīgs, 2) tajā konkrētajā vasaras dienā laimīgu viņu padarīja makšķerēšana, 3) pēc trīs stundu makšķerēšanas viņa noķēra divas (un visai palielas) zivis, 4) mans bijušais draugs, pie kā viesojāmies un kura dīķī (un ar viņa iegādātu makšķeri) viņa zivis noķēra, arī šobrīd ir balts un pūkains veģetārietis, un kategoriski atteicās zivis nosist, 5) tā nu zivis nositu es. Turpināt lasīšanu “es, divas zivis un seši truši”