Birkas

, , , , , , , , , ,

Bez atskata uz pagājušo gadu nav sajūtas, ka jaunais gads patiešām ir iesācies. Jau decembrī sāku par to domāt – kas noticis. Un pirmā sajūta – tik daudz “feiku”, tik daudz vilšanos. Taču, kad izstāstīju šos “feik” stāstus draudzenēm, atmiņā uznira gaišie, spilgtie stāsti, stāsti – dāvanas.

Par šīm dāvanām tad arī ir šis ieraksts. Secība – kā nāk prātā, tā arī pierakstu.

1. Dāvana

2012. gada vasarā Miervidu rīkotajā Kundalini jogas nometnē Kamalroop Singh (viesis no UK) man pastāstīja, ka ziemā rīkos nakts meditāciju – iekštelpā, pie dzīvās uguns. Un ieteica man piedalīties. Iesākumā es nolēmu, ka tā ir laba doma, tad nospriedu, ka tā ir pavisam traka doma (jo Bhram Kavach meditācijas ilgums ir ne vairāk, ne mazāk kā 8 astronomiskās stundas), taču notikumiem manā dzīvē labpatika izkārtoties tieši tā un ne citādi, ka es aizbraucu. Pieredze bija tik spēcīga, ka rudenī piedalījos savā otrajā Bhram Kavach nakts meditācijā. Tas arī viss, ko varu pateikt – tā bija un ir liela dāvana, ja gribat uzzināt ko vairāk, jums ir jāpiedalās pašiem.

2. Dāvana

Jau vismaz pāris gadus mana prāta perifērijā rosījās ideja, ka “būtu jauki pastrādāt radio”. Tā nu notikumiem labpatika izkārtoties, ka no 2013. gada februāra visa gada garumā man tāda iespēja tika dota. Kopā ar draugiem radio NABA taisījām radioraidījumu “ZĀLE” – par vides un cilvēku miejiedarbību. Paldies par to radio NABA (tehnika, tehniskais atbalsts un ētera laiks) un biedrībai “homo ecos:” (samaksa par pusslodzi man). Un vislielākais paldies visiem brīnišķīgajiem cilvēkiem, kas ieguldīja savu laiku, prasmes un idejas, lai raidījums taptu. Te viņus [gandrīz] visus var apskatīt –

Te ir noklausāmi visi 2013. gada raidījuma ZĀLE ieraksti.

3. Dāvana

2012. gada nogalē pārtraucu pasniegt Kundalini jogas nodarbības Miervidos, biju nogurusi un sapinusies sevī un kādu brīdi gribēju ielīst alā vai palīst zem segas, un nelīst ārā. Tā pagāja daži mēneši un man sāka pietrūkt Kundalini jogas pasniegšanas. Kā nu sagadījās, kā ne, gandrīz pretī manai toreizējai dzīvesvietai Blaumaņa ielā, jaunas un drosmīgas sievietes (jo “uzsākt savu lietu” vienmēr ir liela drosme) Galeria Riga 5. stāvā atvēra savu jogas studiju – Urban Yoga studija. Un tā nu kopš pavasara es tur vadu Kundalini jogas nodarbības – divas reizes nedēļā, pirmdienu un ceturtdienu vakaros. Ko es domāju par Kundalini jogu savā dzīvē, var izlasīt studijas mājas lapā – tāpēc vēlreiz to nerakstīšu. Tikai vienu teikumu – nav iespējams izteikt vārdos, cik daudz man ir devusi joga. Paldies.

4. Dāvana

Tā nu ir sanācis, ka apmēram reizi 2 – 4 gados es pārvācos. Nav gluži tā, ka mani sajūsminātu šis process, tā vienkārši notiek – katru reizi tam ir cits iemesls un, ticiet man, šis iemesls parasti ir gauži saprātīgs un vienkāršs. Iepriekšējā miteklī Blaumaņa ielā nodzīvoju gandrīz četrus gadus. Kopš oktobra dzīvoju Lāčplēša ielā un man te ļoti patīk. Dzīvoklis ir ērts, tuvu centram, taču klusā vietā, pie mājas aug koki, ceriņi un zem logiem ir puķu dobes. Un pirmo reizi mūžā man ir pieliekamais! Māja ir pietiekoši veca, lai man patiktu (man patīk vecas mājas), taču mēs esam pirmie īrnieki, kas te dzīvo pēc remonta. Ir vanna (un arī tas ir svarīgi), labs plānojums, podiņu krāsnis un centrālapkure. Paldies!

5. Dāvana

Lai arī no vīra es šķīros nosacīti sen, šķiršanās bija tik smaga, ka tikai pamazām jūtu, kā atkāpjas bailes no būšanas tuvai ar kādu, kas man patīk….ne tikai patīk. Tas patiešām būtu lieliski, ja kādā jaukā dienā šīs bailes atkāptos pavisam – kā jūra bēguma laikā; un nav jau tā, ka es neko nedarītu lietas labā. Lai vai kā, šis gads ir nozīmīgs ar diviem ļoti spilgtiem brīžiem, kad jutu, ka mana sirds ir atkal atvērusies, un ļauj notikumiem notikt. Vismaz kādu brīdi. Vismaz kādu brīdi neļaujot gūt virsroku bailēm, kas sasaldē notikumu plūsmu, cenšoties to kontrolēt. Viens no tiem bija februārī, otrs oktobrī. Visu pamazām, vai ne. Paldies!

6. Dāvana

Ir cilvēki, kurus mēs it kā pazīstam ilgi, taču jau pēc neliela “small talk” saprotam, ka mums īsti jau nav par ko runāt. Un ir cilvēki, ar kuriem ļoti smalka saprašanās ir jau uzreiz. Protams, vienmēr priekšā ir garš tuvākas iepazīšanas ceļš, taču tā ir milzīga dāvana – satikt tos, ar kuriem jau “pēc noklusējuma” esi uz viena viļņa. Šogad man bija iespēja satikt vairākus šādus cilvēkus. Par to paldies!

7. Dāvana

Iespēja izpaust sevi, vēlme un griba to darīt ir tas, kas padara cilvēkus līdzīgus puķēm – un gluži burtiski. Tā nu sanāca, ka šogad man nebija iespēja izpausties ne dejā, ne performancēs, toties radās iespēja vingrināties sevis izpaušanā citādi. Jau no agra pavasara kopā ar cīņu biedriem no “Buratīno teātra” iestudējam vienu no Sartra lugām; mans tēls ir tik ļauns un tik spilgts, ka pirmajos mēnešos es nespēju pamācīties tekstu biežāk kā reizi nedēļā – mēģinājumā, tik spēcīgi mani tas iespaidoja. Tikai pamazām es iemācījos savu varoni pieņemt, precīzāk – pieņemt tās savas izpausmes, kas ir tik līdzīgas viņas izpausmēm, nesodīt sevi par tām. Un tad atvērās nākošās durvis – es pamanīju, ka no savas ļaunās varones es varu arī daudz ko mācīties – pieņemt patiesību, kāda tā ir; nebūt upurim; pastāvēt par sevi. Paldies par iespēju to ieraudzīt!

8. Dāvana

Meitas. Dzīvot kopā un iepazīt cilvēkus līdz mielēm; līdz debesīm un līdz ellei. Katru dienu atklāt no jauna – gan sevi, gan viņas. Katru dienu atmest ilūzijas un pieņemt patiesību. Par sevi, par viņām. Reizēm tas ir tik grūti. Taču tas mīļums un tuvums. Paldies.

p.s. Es zinu, ka patiesībā dāvanu bija daudz vairāk, es zinu. Šīs vienkārši bija tās spilgtākās. Taču paldies par visām!