Birkas

, , , , ,

tu kaut ko vēlies. samiedz acis cieši, cieši un sapņo. un iedomājies. un ļoti ceri. un tad tu to saņem. un izrādās, ka ir daudz dažādu aspektu, kas pirms tam nenāca prātā. un tad tu vairs nevēlies vēlēties. un tu to saņem. tu neko nevēlies. taču arī tas izrādās savādāk, kā esi ieplānojis. tu kļūsti par dārzeni. līdzīgi burkānam tu vēro sauli.

un tad tu atkal vēlies. tu vēlies vēlēties. un atkal tas piepildās. un tu atkal vēlies. mazliet jau noguris. mazliet jau rezignēts. 

un tad tu novēro laiku. reizēm tas ir ātrs. reizēm ļoti lēns. un vienmēr tu dabū to, ko vēlies. vēlies ātru laiku, un tu to dabū – esi virpulī un steigā, un vari izlikties ļoti svarīgs un aizņemts. un tad tev tas apnīk. tad tu atkal vēlies lēno laiku. un tu to dabū. un tu vairākas stundas vari vērot skudru vai arī jau trešo reizi no rīta aizmigt un turpināt saņot savu iemīļoto sapni – to, kas miega sapnis.

un tad tu vairs nezini. ko.

vēlmju fokuss mainās. tad tu vēlies būt labs. bez pēdiņām, patiešām labs. un tad tu saproti, ka tas ir labums ar pēdiņām. jo pamani vairāk, vienā brīdī tu vienkārši pamani vairāk. un tad tu pieņem, ka esi slikts. ar un bez pēdiņām. moderni izsakoties, tu pieņem savu ēnu. nu, pirms tam tu vēlies, protams. vēlies pieņemt to ēnu.

un tad tu skaties. un skaties. un skaties. un skaties. un tu vienlaikus apskaud un nicini cilvēkus, kas kaut ko ļoti vēlas un kā traki cīnās un ņemās, lai to sasniegtu, dabūtu, panāktu. un mirdzošām acīm viņi stāsta par savām uzvarām. un žēlojas par laika trūkumu. un tu domā – kādas blēņas. jūs vienkārši saņemat to, ko vēlaties. tikko kā vēlēsieties dabūt laiku, jūs to saņemsiet.

un tad tu balansē – tā slinki  – starp līdzjūtību, prieku (baudu) un solījumu. un tad tu domā – kas būs tālāk?