spēks

trauslumā ir spēks.

klusumā ir spēks.

pauzē ir spēks.

ritmā ir spēks.

pieņemšanā ir spēks.

pazemībā ir spēks.

ja vien nemāna sevi. pazemība nav tas pats, kas gļēvums. pieņemšana nav tas pats, kas  padošanās. ritms nav tas pats, kas trulums. pauze nav tas pats, kas pārrāvums. klusums nav tas pats, kas sastingums. trauslums nav tas pats, kas koķetērija.

 

 

Advertisements

stāsti

stāsti ir. tie vienkārši notiek. pat, ja es nolemju neiesaistīties, tie notiek. pat, ja es nolemju neko nedarīt, tie notiek. ja stāstam pretojas, tas nāk grūti un smagi, un sāpīgi. ja stāstam ļaujas, tas plūst un to var lasīt.

ir stāsti, kuriem esmu ļoti pretojusies, kas man ir šokējuši. biedējuši. sāpinājuši. ir stāsti, kuros es peldu kā beigta zivs, ar vēderu uz augšu, spītīgi atsakoties kustināt spuras un izliekoties par pūt sākušu. ir stāsti, kuriem gribu skriet pa priekšu, apsteigt tos, nervozi traucējot stāsta paša ritmu. bet stāsti ir pārāk lieli, tos tā īsti iztraucēt nemaz nevar. Turpināt lasīšanu stāsti

bez nolūka

es nezinu, kas es esmu. šobrīd. ir brīži, kad es to zinu, bet tas nav šis brīdis. ir brīži, kad esmu tik liela, ka redzu koku galotnes. parasti tās ir priedes, ko redzu. ir brīži, kad esmu tik maza, ka varu ielīst skudru pūznī. es šobrīd neesmu ne liela, ne maza. šobrīd es esmu kaut kādā starptelpā.

šajā starptelpā zināšanas ir tuvu, tuvu – ja nonāku saskarsmē ar cilvēku, kura pieredze, stāsti, sajūtas mani uzrunā, es atdzīvojos. es varu sevi pamanīt. Turpināt lasīšanu bez nolūka

bļin

šis vārds noskan kā smaga lietus lāse dubļos. bļin – atsitas pret samikloto zemi. daļa no vārda iesūcas augsnē, daļa kā tūkstošiem mikropiļu aizlido atpakaļ debesīs.

reizēm bļin nošķīst kā sērkociņš, dzirksteles ielido matos un gaisā izplatās deguma smārds. vispārējā smakā sajūtamas dažādas kailas sajūtas. kādu brīdi viss ir pliks un kaut kādā ziņā gluži nevainīgs.

reizēm bļin nemaz neizskan, bet noslīd lejup pa barības vadu kā labi nobarots krupis.

bļin.