gudrība, skaistums un mana vecvecmāmiņa

ir tādi brīži, kad es nezinu neko. vēl vairāk – man nav nekāda plāna, nekādu vēlmju, ne “attīstīties”, ne “izaugt”. es tikai pamanu, ka ir tik daudz kā nesaprotama. un kaut kādā ziņā es esmu mierā ar to.

es to uzrakstīju un pēkšņi sāku smaidīt. ir vēla nakts un manā istabā skan viegls džezs. un man kaut kādā ziņā ir vienalga, cik gudra vai negudra es esmu, taču no otras puses – ir tāda viegla vilšanās, ka “atkal nekā”. nekāda spīduma un lidojuma. Turpināt lasīšanu “gudrība, skaistums un mana vecvecmāmiņa”

Advertisements

skumjas

tajās dienās, kad viss notiek lēnām, vakars pienāk rimts un mierīgs. tajās dienās, kad kopā ar laiku esam uz viena viļņa un sērfojam no viena notikuma uz nākošo, vakars pienāk negaidīti. un vilnis iestrēgst pusceļā. un nez nokurienes iznirst skumjas.

ko jūs gribat no manis, skumjas, es jautāju? slīdēt tālāk kopā ar vilni, viņas atbild. bet ir jau vēls, jau pāri desmitiem, es viņām saku. kāda tam nozīme, atbild skumjas.

un tādos brīžos kā šis, kad vilnis ir atvēzējies, bet neplūst tālāk, bet sašķīst spēji pienākušajā naktī, tādos brīžos kā šis, es sevišķi asi izjūtu to, kā man nav. ja ikdienā es ļoti apzināti fokusējos uz to, kas man ir, tad šādos brīžos šī spēja izbalo. un es sāku ilgoties…un skumjas apņem mani kā bieza migla. un es ienirstu tajā.

pēc tam

reizēm ir tā – kaut kas notiek. un tev pašam liekas, ka tu lieliski “tiec galā ar situāciju”. un tad paiet dažas dienas. un, izrādās, emocijas tikai tagad ir atnākušas tālo ceļu no neapziņas tavā apziņā. un tad tev ir vajadzīgs laiks. lai ar tām parunātu.

un tad pēkšņi viss izskatās pavisam citādāk. izrādās, tu nemaz neesi “lieliski ticis galā ar situāciju”. kaut kādā ziņā, protams, esi, taču tas ir bijis tāds kā izdzīvošanas reflekss, līdzīgi, kā acs plakstiņš automātiski aizveras, ja koka zars strauji un negaidīti iebaksta acī. viss kārtībā, acs pasargāta. taču tikai pēc tam tu saproti, ka tas “nav tik vienkārši”. un es šoreiz nerunāju par acs plakstiņu.

emocijas ir atnākušas un saka – ir tā, lūdzu, ņem mūs vērā. un tu saki – labi. pabūsim kādu laiku klusumā.