pēc tam

reizēm ir tā – kaut kas notiek. un tev pašam liekas, ka tu lieliski “tiec galā ar situāciju”. un tad paiet dažas dienas. un, izrādās, emocijas tikai tagad ir atnākušas tālo ceļu no neapziņas tavā apziņā. un tad tev ir vajadzīgs laiks. lai ar tām parunātu.

un tad pēkšņi viss izskatās pavisam citādāk. izrādās, tu nemaz neesi “lieliski ticis galā ar situāciju”. kaut kādā ziņā, protams, esi, taču tas ir bijis tāds kā izdzīvošanas reflekss, līdzīgi, kā acs plakstiņš automātiski aizveras, ja koka zars strauji un negaidīti iebaksta acī. viss kārtībā, acs pasargāta. taču tikai pēc tam tu saproti, ka tas “nav tik vienkārši”. un es šoreiz nerunāju par acs plakstiņu.

emocijas ir atnākušas un saka – ir tā, lūdzu, ņem mūs vērā. un tu saki – labi. pabūsim kādu laiku klusumā.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s