Birkas

, , ,

tajās dienās, kad viss notiek lēnām, vakars pienāk rimts un mierīgs. tajās dienās, kad kopā ar laiku esam uz viena viļņa un sērfojam no viena notikuma uz nākošo, vakars pienāk negaidīti. un vilnis iestrēgst pusceļā. un nez nokurienes iznirst skumjas.

ko jūs gribat no manis, skumjas, es jautāju? slīdēt tālāk kopā ar vilni, viņas atbild. bet ir jau vēls, jau pāri desmitiem, es viņām saku. kāda tam nozīme, atbild skumjas.

un tādos brīžos kā šis, kad vilnis ir atvēzējies, bet neplūst tālāk, bet sašķīst spēji pienākušajā naktī, tādos brīžos kā šis, es sevišķi asi izjūtu to, kā man nav. ja ikdienā es ļoti apzināti fokusējos uz to, kas man ir, tad šādos brīžos šī spēja izbalo. un es sāku ilgoties…un skumjas apņem mani kā bieza migla. un es ienirstu tajā.