šausmas

30082013790vai esat kādreiz novērojuši, kas jūsos notiek, kad sirdī ienāk šausmas? es nesen novēroju. ķermenis pazaudē rīcības brīvību, jo smadzenēs iedegas signāllampiņa ar nosaukumu “izdzīvošanas instinkts”. un turpmākā ķermeņa rīcība notiek stingrā saskaņā ar šo instinktu.

sirds apvidū ielīst stindzinošs aukstums. drebuļu nav, tie būs vēlāk. tad, kad ķermenis atļaus, kad tas “būs droši”. es nezinu, kas šausmu brīžos notiek citu cilvēku prātos, mans prāts turpina novērot. tas pamana, ka ķermenis ir pārslēdzies uz pašsaglabāšanās režīmu un izvēlas izturēšanos, kas “ļauj izdzīvot”. jo kaut kāda daļa manī ir identificējusi “briesmas”. Turpināt lasīšanu šausmas

Advertisements

vēlmes un ledus

IMG_2618tas ir tā ļoti smalki – vēlmes. tu vēlies un tas piepildās. un, kā likums, izrādās, ka kaut kādām “vēlmju blaknēm” tu neesi bijis gatavs. un tad tu dusmojies vai raudi, vai saki, ka “dzīve slikta”. taču, ja godīgi un asi paraugies atpakaļ, izrādās, tu to pats esi gribējis. kaut ko, no kā tā blakne izriet.

piemēram, tu esi gribējis “atvērtāku sirdi” – ar to saprotot ledusgabala izkušanu. ar to saprotot “laišanu klāt”. ar to saprotot “jušanas” prioritāti pār “domāšanu”. un tad tu saņem to ledus kušanu. un, izrādās, tajā ledū ir ne tikai sasalis ūdens, bet arī visādi mēsli. visādas drazas. un kopā ar ūdeni viņas uzpeld tavā apziņā, un saka – “pieņem mūs. apskati mūs no visām pusēm. izdzīvo mūs. un tikai tad mēs iesim prom.” Turpināt lasīšanu vēlmes un ledus

tukša telpa

ir brīži, kad ir nepieciešama telpa, tukša telpa, lai pabūtu ar sevi. ir nepieciešams paņemt   iedomātu krītu un uzvilkt iedomātu apli, kura centrā esmu es pati, un no šī apļa izstumt visus – pat savas domas. uz laiku, jā, uz laiku. lai atgūtu spēku, lai atgūtu mieru, lai varētu mijiedarboties ar to, kas aizstumts aiz apļa robežām, jau mierīgāk. rāmāk.

es paņemu krītu, es uzvelku apli. ejiet prom, domas, kas mani satrauc, ejiet prom,  pieņēmumi, pieļāvumi, bailes un iedomas. izgaistiet, rēgi. man vajag laiku pabūt klusumā.

20140804_214741