vēlmes un ledus

IMG_2618tas ir tā ļoti smalki – vēlmes. tu vēlies un tas piepildās. un, kā likums, izrādās, ka kaut kādām “vēlmju blaknēm” tu neesi bijis gatavs. un tad tu dusmojies vai raudi, vai saki, ka “dzīve slikta”. taču, ja godīgi un asi paraugies atpakaļ, izrādās, tu to pats esi gribējis. kaut ko, no kā tā blakne izriet.

piemēram, tu esi gribējis “atvērtāku sirdi” – ar to saprotot ledusgabala izkušanu. ar to saprotot “laišanu klāt”. ar to saprotot “jušanas” prioritāti pār “domāšanu”. un tad tu saņem to ledus kušanu. un, izrādās, tajā ledū ir ne tikai sasalis ūdens, bet arī visādi mēsli. visādas drazas. un kopā ar ūdeni viņas uzpeld tavā apziņā, un saka – “pieņem mūs. apskati mūs no visām pusēm. izdzīvo mūs. un tikai tad mēs iesim prom.”

un tad tu skaties uz to visu un saproti – labi. labi. es paskatīšos. kūsti.

ja precīzāk – kopā ar vēlmi “mīlēt” (lai arī ko mēs katrs ar to saprastu) uzpeld arī dažādas bailes. uzpeld pieķeršanās. parasti tās uzpeld no pagātnes. un tās nevar apiet. tās var tikai vēlreiz sasaldēt. taču, ja regulāri vis kaut ko sasaldē, cilvēks tā arī sāk izskatīties – stīvs un sasaldēts. seja sastingst un kļūst neglīta. ķermenis paliek mazāk vijīgs. pat iekšējie orgāni tiek ietīti ledus kārtiņā un ķepīgos putekļos.

kūsti. es pavērošu. mans prāts ir trenēts novērot neizturamību. precīzāk – vēl joprojām trenējas to vērot.

 

Advertisements

2 thoughts on “vēlmes un ledus

  1. Sveika! Ļoti precīzs un dziļš vērojums. Ledus kušana taču ir nonākšana saskarsmē ar savām sajūtām, turklāt ūdens simbolizē mūsu sajūtas un dvēseli. Tieši tuvošanās otram ļauj nonākt kontaktā ar savām sajūtām. Attiecību tuvums parāda, cik ļoti spējam vai nespējam būt šajā sajūtās. Jā, tam noteikti ir saknes mūsu attiecību pieredzē, jau sākot ar vecākiem – māti, tēvu. Ja attiecības ar viņiem nav bijušas drošas un uzticības pilnas (pirmkārt, jau ar pretējo dzimumu), tad arī mums pašiem, nonākot attiecībās, sajūtas ir nedrošas. Nākas “labot” to visu un mierināt savu “iekšējo bērnu”. Un tā vēlme mīlēt- arī tā taču var brīžiem būt tika smeldzīgi maldīga, jo nereti ļauj atskārt mūsu pašu alkas pēc nepiepildītiem sapņiem, kurus otrs nemaz nav gatavs pacelt. Tad nākas kā čūskai desmit ādas nomest līdz izdodas Otram pietuvoties. Un Otram jau arī tās ādas jāmet nost, jo citādi viņš pats to ādu gribēs otram pār acīm pārvilkt. Vien atšķirībā no čūskām tā ādu mešana cilvēkiem tāda sāpīga iekārtota.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s