jēga

šodien nospriedu, ka tur arī ir tā jēga – būt notikumos iekšā un tos vērot. nevis izlasīt vai no kāda noklausīties, kā ir iespējams sajusties tādā vai citādā situācijā, bet gan gūt tiešu un nepastarpinātu pieredzi. un to novērot. un visu pamanīt. un neko nepalaist garām.

un tad dalīties ar to. izpaust sevi caur dalīšanos. atbrīvot sevi caur dalīšanos.

tā man šonakt izskatās – ka galvenā dalīšanās jēga ir tieši atbrīvošana un izpaušana. un ir labi, ka kāds to izlasa vai dzird. nevis tāpēc, lai “mācītos no citu kļūdām”, bet tāpēc, lai savukārt pats pieredzētu šo dalīšanos. un vērotu, kas pašā notiek tajā brīdī.

un tā tālāk, un tālāk.

Advertisements

nejūtīgums un iekšējais līdzsvars

Kundalini jogā ir pazīstams „trīs prātu“ koncepts. Precīzāk, tie ir trīs jūsu uztveres aspekti. Viens ir „negatīvais prāts“ – tas parasti brīdina par briesmām („šis ēdiens izskatās aizdomīgi, neēd“, „šis cilvēks ne tā paskatījās, neej uz to pusi“). Otrs ir „pozitīvais prāts“ – tas mudina atvērt jaunas robežas („šo ēdienu tu nekad neesi baudījis – pamēģini“, „šis cilvēks izskatās interesanti, jāiepazīstas“). Trešais ir „neitrālais prāts“ – tā faktiski ir neitrāla telpa, kurā jūs varat izanalizēt „negatīvā“ un „pozitīvā prāta“ sniegto informāciju un pieņemt izsvērtu, pārdomātu lēmumu, saprotot gan iespējamos riskus, gan varbūtējās iespējas.

Kamēr jūsu prāts ir nemierīgs, satraukts, apmulsis, labāk nekādu lēmumu nepieņemt – tas būs balstīts uz nepilnīgu datu analīzi. Tā kā jūtīga pasaules uztvere apgrūtina izsvērtu lēmumu pieņemšana, daudzi cilvēki (apzināti vai neapzināti) pieņem lēmumu kļūt nejūtīgākiem. Turpināt lasīšanu nejūtīgums un iekšējais līdzsvars

7 paldies 2014. gadam

Jau vairākas dienas manu prātu kņudina viena neizdarīta lieta – atskats uz pērno gadu. Uz to, par ko gribu pateikt paldies. Secība būs tāda, kādā man pateicības objekti nāks prātā. Nav lielu un nav mazu paldies – visi ir atstājuši pēdas manī.

1. Mazais Kaķis. Vasaras sākumā mūsu mājās nokļuva otrs kaķis, saukts par Mazo. Vai Rudo. Meitenes iedeva arī citus vārdus, bet tos es vairs neatceros. Nodzīvoja līdz rudenim. Kādā naktī pēkšņi nomira. Negaidīti. Vecākajai meitai uz rokām. Pirms tam pārciešot vairākas sāpju lēkmes. Pēc tam sāpju lēmes pārcietu es pati – vainas apziņu aizgaiņāt bija diezgan neiespējami. Nepārmest sev nevērību arī. Kāpēc paldies – īss bija tas laiks, ko Mazais pavadīja ar mums kopā, bet ļoti spilgts. Katrai radībai ir savs raksturs, unikāls. Mazais bija ļoti mērķtiecīgs, ļoti dzīvelīgs, ļoti skaists – arīdzan. Paldies Tev, Mazais, ka biji kopā ar mums. Un paldies, ka ar savu nāvi atgādināji, ka šajā pasaulē mēs visi esam ceļinieki. Un tāpēc patiešām katrs mirklis ir svarīgs, katrs mirklis ir izvēle – ar ko to pavadām kopā, ko darām šajā kopā pavadīšanas laikā. Un cik godīgi esam pret sevi – jo katra izvēle rada jaunu ceļu. Turpināt lasīšanu 7 paldies 2014. gadam