Birkas

, , ,

Kundalini jogā ir pazīstams „trīs prātu“ koncepts. Precīzāk, tie ir trīs jūsu uztveres aspekti. Viens ir „negatīvais prāts“ – tas parasti brīdina par briesmām („šis ēdiens izskatās aizdomīgi, neēd“, „šis cilvēks ne tā paskatījās, neej uz to pusi“). Otrs ir „pozitīvais prāts“ – tas mudina atvērt jaunas robežas („šo ēdienu tu nekad neesi baudījis – pamēģini“, „šis cilvēks izskatās interesanti, jāiepazīstas“). Trešais ir „neitrālais prāts“ – tā faktiski ir neitrāla telpa, kurā jūs varat izanalizēt „negatīvā“ un „pozitīvā prāta“ sniegto informāciju un pieņemt izsvērtu, pārdomātu lēmumu, saprotot gan iespējamos riskus, gan varbūtējās iespējas.

Kamēr jūsu prāts ir nemierīgs, satraukts, apmulsis, labāk nekādu lēmumu nepieņemt – tas būs balstīts uz nepilnīgu datu analīzi. Tā kā jūtīga pasaules uztvere apgrūtina izsvērtu lēmumu pieņemšana, daudzi cilvēki (apzināti vai neapzināti) pieņem lēmumu kļūt nejūtīgākiem.

Taču – ja saprotat, ka nekas jūs nesatrauc, nekas neiepriecina, nekas neapbēdina un nekas nesagādā ciešanas, nesteidzieties sev sist uz pleca un apmierināti nodomāt, ka esat ļoti līdzsvarota persona. Līdzsvars nenozīmē bezjūtīgumu. Kaut kādu iemeslu pēc jūs vienkārši esat noslēdzis savu sirdi, notrulinājis savu emocionālo uztveri.

Jo smalkāka un jūtīgāka ir mūsu uztvere, jo asāk, labāk un precīzāk mēs varam piedzīvot dzīvi. Jā, protams, šāda uztvere ietekmē mūsu iekšējo līdzsvaru. Liels prieks, tāpat kā lielas bēdas mūs saviļņo, „izsit no līdzsvara“. Taču – no otras puses – lieli pārdzīvojumi mums sniedz izcilu, neatkārtojamu un ļoti personisku pieredzi. Ļoti bieži mūsu nozīmīgākās atklāsmes par dzīvi, par to, kas mums svarīgs, notiek tieši tad, kad mūs ir skāris spēcīgs emocionāls pārdzīvojums. Atteikties no šādas pieredzes nozīmē to pašu, ko atteikties no dzīves.

Šo visu es rakstu, nevis balstoties uz „sausu teoriju“, bet gan atsaucoties uz savu pieredzi. Es ļoti labi zinu, ko nozīmē spēcīga empātīja, es zinu arī, ko nozīmē izteikta iekšēja nelīdzsvarotība. Un es zinu arī to, ka pateicoties Kundalini jogai, ir iespējams trenēt savu spēju atrasties „neitrālajā prātā“, apzināties to, kas notiek un „neitrālā prāta telpā“ izsvērt visu pieejamo informāciju.

Pateicoties Kundalini jogas vingrinājumiem – krijām (fiziskie vingrinājumi), prānajamām (elpošanas vingrinājumi) un meditācijām, ir iespējams gūt iekšējo līdzsvaru, neupurējot tam izjūtu un empātijas asumu.

Tas, protams, nenotiek vienas dienas laikā. Taču viss, kas atstāj nopietnu un vēlamu ietekmi uz mūsu dzīvi, prasa piepūli, pacietību un laiku.

Tāpat kā agrāk es izjūtu dusmas, prieku, bēdas, skumjas un bailes. Taču šobrīd tas notiek tā – pirmkārt, es diezgan ātri apzinos, kādā emocionālā stāvoklī es atrodos, es to nenoliedzu. Piemēram, ja es esmu dusmīga, es nemeloju sev, ka tā nav – dažādu iedomātu pieņēmumu dēļ, piemēram, „labi cilvēki taču nedusmojas“. Otrkārt, es apzinos, kāpēc es esmu dusmīga – kas noticis, kāda ir situācija. Treškārt, es skatos, ko šīs dusmas man var sniegt – jo dusmas ir enerģija, tās norāda, ka mūsu iedomas par realitāti un pati realitāte nesakrīt. Dusmas dod mums iespēju šo nesakritību pamanīt un mainīt – no sākuma savu attieksmi un līdz ar attieksmes maiņu – arī situāciju. Ceturtkārt, es izsveru iespējamo rīcību variantus. Piemēram, ja dusmas man sagādā tas, ka meita nav sakārtojusi istabu, es pieņemu lēmumu, ko darīt – piemēram, dusmīgi ar viņu par to runāt vai aizliegt kaut kur doties, līdz istaba būs sakārtota.

Trešā līdz piektā punkta laikā es bieži vien jau esmu „izgājusi“ no dusmām, citiem vārdiem, es atrodos neitrālā prāta stāvoklī, kurā dusmas ir tikai viens no informācijas sniedzējiem. Es to nenovērtēju par zemu – pieņemu informāciju, ko tās sniedz, taču arī nenovērtēju par augstu – neiestrēgstu tajās. Dusmas ir tikai ziņnesis, kas atnes vēsti. Ja mēs to saņemam dusmu veidā, iespējams, citā veidā mēs nebūtu šo ziņu sadzirdējuši. Kad ziņa ir sadzirdēta, lēmums pieņemts, dusmas var iet – tās vairs nav nepieciešamas.

Kundalini jogas vingrinājumi, kas trenē iekšējo līdzsvaru, attīsta mūsu spēju apzināties, kas notiek; apzināties savas darbības vai bezdarbības sekas. Ne vienmēr šī apzināšanās ir „vieglāka“. Droši vien jau esat lasījuši par apzinātības salīdzinājumu ar gaismas iemirdzēšanos tumšā, nesakārtotā istabā. Iemirdzoties gaismai un paplašinoties tās izgaismotajai teritorijai, istaba, protams, kļūst gaišāka. Taču mums no tā vieglāk nekļūst – sākumā. Kamēr istaba bija tumša, mēs neredzējām nekārtību, postu un nevīžību, kas tajā valdīja. Gaisma (lasi: apzināšanās) to mums atklāj. Tāpēc nākošais darbs pēc apzināšanās (ieraudzīšanas) ir šoka pārvarēšana par to, kas ieraudzīts.

Tad, kad esam pamanījuši to, ko pamanām, ļoti svarīgi ir vairāki soļi. Pirmkārt, būtiski ir saprast, ko varam ietekmēt („sakārtot“), un ko ietekmēt nav mūsu spēkos. Ja kaut ko ietekmēt nav mūsu spēkos, tas ir vienkārši jāpieņem (līdzīgi kā mēs pieņemam, ka lietus līst, nakti nomaina diena, no sēklas izdīgst augs). Otrkārt, ir svarīgi šo analīzi veikt „neitrālā prāta“ stāvoklī. Savukārt „neitrāla prāta“ stāvokli sasniegt var palīdzēt ikdienā praktizēti Kundalini jogas vingrinājumi.

Ir ļoti viegli krist kārdinājumā un nejūtīgumu noturēt par iekšējo līdzsvaru. Neļaujieties tam, dzīve savā krāšņumā atklājas vien tad, kad ļaujam sev būt – ļaujam sev just to, ko jūtam. Iekšejais līdzsvars nav jāpērk par nejūtīguma cenu. Iekšējais līdzsvars ir sasniedzams ar ikdienas vingrināšanos.