Birkas

, , ,

Viņš ļoti mīlēja kādu sievieti. Savu māti. “Māmiņ, vai tu mani mīli?” mazais zēns jautāja. “Ak, kas gan ir mīlestība?” viņa retoriski un dziļdomīgi atvaicāja. Atbilde darīja zēnu skumju. Taču skumjas nepatika viņa mātei. Un tā zēns iemācījās izskatīties priecīgs, “laimīgs”. Savas skumjas viņš apraka tik dziļi, ka gandrīz neviens nenojauta par tām. Zēns bija gudrs un apķērīgs. Izaugot viņš iemācījās tā sarunāties ar cilvēkiem, lai tie pamana tikai viņa vārdus. Vārdi bija viņa cietoksnis un ieroči. Viņa stiprā pils. Un tikai pils dziļumā vēl joprojām mājo mazais, skumjais zēns. “Māmiņ, vai tu mani mīli?”