Vai tu vari iznākt no skapja?

Pasaule, aprij mani kā tā milzīgā zivs to vīru Vecajā Derībā. Iesūc mani savās plaušās un elpo ar mani. Es būšu tavas acis un ausis. Es būšu tavas pēdas un plaukstu locītavas. Es būšu tava āda un kakla skriemeļi. Es saku tev jā.

Bet varbūt es tomēr nesaku jā. Varbūt es saku jā tikai pīlei, kas nāk man pretī. Tikai ūdenim, kas blīvi iegūlis kanālā. Tikai smaržai, kas nāk no nākotnes. Tikai kokam, kurš mani novēro. Kā es varu teikt viņam jā, ja nevaru viņu pat ieraudzīt? Tik pat kailu kā pīli, ūdeni, smaržu un koku?

Labi, tu mani pieķēri, pasaule. Es gribu tikai pīles, ūdeni, smaržu un kokus. Es negribu Neredzamo Cilvēku. Es gribu, lai viņš iznāk no skapja, kas radīts no vārdu trokšņa.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s