Skapis un sapņi

Ir 2015. gada 8. augusts. Ārā ir ļoti karsts. Man ir 40 gadi. Es sēžu savā dzīvoklī un lasu Agatas Kristi “10 mazus nēģerēnus”. Mājās neviena nav. Tikai Kaķis un es. Kaķis ir aizgājis uz kādu citu istabu.

Ir tieši tā, kā es laiku pa laikam esmu vēlējusies: klusums un neviena. Es varu izvēlēties: cept pankūkas, vārīt zupu, tīrīt dzīvokli vai nedarīt neko. Pagaidām es izvēlos nedarīt neko. Turpināt lasīšanu Skapis un sapņi

Advertisements