Par “labiem cilvēkiem” un bailēm no pamešanas

Ja cilvēks ir nolēmis, ka viņam ir jābūt “labam” (vai “laimīgam”, vai “mierīgam”), tas rada ļoti lielu iekšējo spriedzi. Rīcība tad ļoti bieži izriet nevis no iekšēja impulsa, bet gan no pieņēmumiem par apkārtējo gaidām.

Tā kā šādu spriedzi ir grūti izturēt, tuvākie cilvēki (bērni, sieva, vīrs, “mīļotais cilvēks”, tuvi draugi utml.) kalpo kā iespēja to izlādēt. Taču, ja ideja par “labo sevi” ir ļoti spēcīga, pašam cilvēkam ir grūti pieņemt, ka viņa rīcība ne vienmēr ir “laba”, ka tā – kā jau tas dzīvē mēdz būt – ir dažāda.

Tāpēc, tā vietā, lai pieņemtu sevi un savas spontānās (arī ne tik “labās”) izpausmes, “labais” cilvēks izvēlas kontrolēt savu tuvāko izpausmes. Tām ir jābūt tādām, kas apliecina attiecību “labumu” un “laimīgumu”. Kā es to visu tik labi zinu – jo ilgus gadus pati biju šāds “labais” cilvēks. Turpināt lasīšanu Par “labiem cilvēkiem” un bailēm no pamešanas

Advertisements

Joga, gaidas un vilšanās

Cilvēkiem, kuri sāk nodarboties ar jogu, parasti ir viena no trim motivācijām – vēlme izbēgt no ciešanām, vēlme „sasniegt pozitīvu rezultātu“ vai vienkārši vārdos neizskaidrojama vilkme.

Ja tā ir vēlme izbēgt no ciešanām, parasti jogas praktizēšanu iesāk kādā dziļas personiskas krīzes brīdī. Cieša apņemšanās piedzīvotajā situācijā neatgriezties ir spēcīga motivācija vingrot, elpot, iet aukstā dušā, ēst to un neēst šo.

Ja motivācija ir vēlme „sasniegt pozitīvu rezultātu“, parasti iedvesmas avots ir kāds draugs, rads vai vienkārši sabiedrībā populārs cilvēks. Šis „kāds“ sen vai nesen ir sācis nodarboties ar jogu un – re! – gan skaistāks un lokanāks kļuvis, gan veselīgāks, gan mierīgāks. Es arī tā gribu! Arī šī motivācija var būt spēcīga.

Par trešo motivāciju grūti vairāk ko izvērst – ja „velk“, tad „velk“, katrs ir pieredzējis šādu sajūtu. Citam to izraisa dzeja, citam motosports, citam – putnu vērošana, bet citam – joga. Turpināt lasīšanu Joga, gaidas un vilšanās