Birkas

, , , , , ,

Cilvēkiem, kuri sāk nodarboties ar jogu, parasti ir viena no trim motivācijām – vēlme izbēgt no ciešanām, vēlme „sasniegt pozitīvu rezultātu“ vai vienkārši vārdos neizskaidrojama vilkme.

Ja tā ir vēlme izbēgt no ciešanām, parasti jogas praktizēšanu iesāk kādā dziļas personiskas krīzes brīdī. Cieša apņemšanās piedzīvotajā situācijā neatgriezties ir spēcīga motivācija vingrot, elpot, iet aukstā dušā, ēst to un neēst šo.

Ja motivācija ir vēlme „sasniegt pozitīvu rezultātu“, parasti iedvesmas avots ir kāds draugs, rads vai vienkārši sabiedrībā populārs cilvēks. Šis „kāds“ sen vai nesen ir sācis nodarboties ar jogu un – re! – gan skaistāks un lokanāks kļuvis, gan veselīgāks, gan mierīgāks. Es arī tā gribu! Arī šī motivācija var būt spēcīga.

Par trešo motivāciju grūti vairāk ko izvērst – ja „velk“, tad „velk“, katrs ir pieredzējis šādu sajūtu. Citam to izraisa dzeja, citam motosports, citam – putnu vērošana, bet citam – joga.

Vairāk šoreiz gribu parunāt par motivāciju nr. 3 – vēlmi „sasniegt pozitīvu rezultātu“. Šī motivācija ir saistīta ar gaidām un gaidas, kā zināms, iet roku rokā ar vilšanos.
Biežāk izplatītās gaidas ir saistītas ar veselību, izskatu, prāta un dvēseles stāvokli.

Es būšu vesels
Lielākoties mēs, rietumnieki, ar „jogu“ saprotam vingrošanu – lai vai ko par to domātu Patandžali un citi jogas meistari. Tā gluži nav. „Joga“ ir dzīvesveids, kas sevī iekļauj noteiktu dienasrežīmu, diētu, ētiku, mentālo disciplīnu, elpošanas vingrinājumus, meditācijas utt. Un, protams, arī vingrošanu. Taču pat tad, ja jūsu jogas prakse ietver tikai regulāru āsanu izpildīšanu, tas uzlabos jūsu veselību. Tomēr liela vilšanās gaida visus tos, kas domā, ka tie, kas nodarbojas ar jogu, nekad neslimo. Vai arī, ja slimo, nekad neslimo ar smagām slimībām – vēzi, piemēram. Diemžēl tā nav. Kad es pāris gadus biju praktizējusi jogu, viena no manām pirmajām jogas skolotājām nomira ar vēzi. Man tas bija spēcīgs satricinājums. Joga taču ir panaceja! Cilvēki, kas praktizē jogu, ir veseli, spēcīgi, slimo reti un pavisam noteikti ne ar smagām slimībām! Taču ne vienmēr ir tā. Cilvēka ziņā ir rūpēties par savu fizisko ķermeni. Tas, vai smagas slimības skars mūs vai neskars, nav mūsu ziņā. Taču mēs varam izkopt līdzjūtību pret tiem, kurus slimība ir skārusi. Arī tad, ja tie esam mēs paši. Un lieki nešaustīt sevi par to. Mīlēt un pieņemt to, kas notiek.

Es būšu skaists
Joga palīdz atvērt cilvēka iekšējo starojumu, katra unikālo skaistumu. Joga palīdz atmirdzēt dvēselei. Taču tā var arī nebūt. Ja jūsu prāts ir iestrēdzis augstprātībā par to, cik esat īpašs, jo protat aizlikt kājas aiz ausīm, jau desmit gadus nelietojat alkoholu un pārtiekat tikai no augu putekšņiem – šī augstprātība atspoguļosies jūsu sejā un nekāds mirdzums no tās nestaros. Ja iedomāsieties, ka pēc viena, piecu, desmit vai trīsdesmit gadu prakses zinat labāk, kā ir „pareizi jādzīvo“ un nekautrēsieties citus nosodīt – arī tad jūsu starojums neizlauzīsies cauri ego uzbūvētajiem mūriem. Skaistums ir dāvana, kas cieši saistīta ar spēju atvērties mīlestībai. Tad, kad tas ar mums notiek, mēs visi esam skaisti. Katru reizi, kad iekrītam ego lamatās – bailēs, iedomībā, pašnosodīšanā – mēs paši sevi aizveram skaistuma plūsmai. Pārāk nepieķerieties savām idejām par to, kā būtu jābūt. Ja esat nolēmuši ieturēt jogisku diētu un tā liek jūsu ādai starot – tas ir brīnišķīgi! Ja paslīd kāja un gadās to pārkāpt – neļaujiet savam prātam iestrēgt sevis šaustīšanā. Jo skaistums ir plūsma, nevis pieķeršanās kontrolei. Skaistums ir atvērtība tam, kas notiek. Skaistums ir spēja pamanīt saules zaķīšus uz sienas, lietus lāšu pilēšanu uz palodzes, smaidu cilvēku acīs, mīlestības dzirksti katrā no mums.

Es būšu mierīgs
Iespējams, uzsākot jogas praksi, jūs sajutāt spēcīgu enerģijas pieplūdumu. Iespējams, pēc vairāku mēneši praktizēšanas jūsu draugi un tuvinieki jums pārsteigti ir teikuši, ka esat kļuvis daudz mierīgāks. Izbaudiet to. Iespējams, tas nav uz ilgu. Joga nav durvis, kas atver ceļu uz smaidošu mieramiku pasauli. Joga ir durvis, kas paver mums ceļu uz patiesību – par mums pašiem, par pasauli, par mūsu draugiem un kaimiņiem, par mūsu mīļotajiem, bērniem un vecākiem. Esat gatavi, ka kādā brīdī šī patiesība var jūs sāpināt. Likt apjukt. Sadusmoties. Taču to, vai šis brīdis būs neilgs, vai arī jūs tajā iestrēgsiet – tas atkarīgs tikai no jums pašiem. Ja kaut kas jūs spēj sadusmot, sāpināt, apvainot – ejat tajā iekšā, nenoliedziet to. Īsts miers nenozīmē nezināšanu un neredzēšanu. Īsts miers nozīmē redzēšanu un pieņemšanu. Tas nekad nenotiek ātri. Ļoti daudzi cilvēki pamet jogu, kad sāk saskarties ar savu „tumšo pusi“ – kad sāk ieraudzīt savas sāpes, dusmas, bailes un vilšanās. Jo lielākoties žurnālos tiek solīts, ka joga „atnesīs mieru“. Šīs miers nav iespējams bez būšanas patiesībā. Un tas ir solījums, ko joga vienmēr pilda – jūs iepazīsiet patiesību. Jūs iepazīsiet sevi.

Noslēguma vietā
Praktizējiet jogu un jūs būsiet veseli, skaisti un mierīgi. Taču, visticamāk, tas nenotiks tā, kā jūs to iedomājāties pirms tam. Joga jūsu dzīvē var ienest lielas pārmaiņas. Taču, ja domājat, ka pārmaiņas skars tikai kādu noteiktu teritoriju jūsu dzīves ceļā – jūs kļūdāties. Pārmaiņas tāpēc jau ir pārmaiņas, ka maina visu. Arī pieņēmumus par to, ko nozīmē veselība, skaistums un miers.