Apvainošanās

Visu mūžu esmu ar to slimojusi. Ar apvainošanos. Zinu katru centimetru, kā izskatās tur iekšā. Tajā telpā, kur nonāk cilvēks, kurš apvainojas. Grūti man ir bijis, taču arī šķirties no šādiem stāvokļiem negribējās – ieguvumu tomēr daudz. Prāts aizņemts, pati nozīmīga. Taču nogurdinoši. Un tad dzīve man uzdāvināja iespēju savu apvainošanos mazināt.

Vienkārši iepazinos ar cilvēku, kurš apvainojas vēl vairāk kā es. Vai apmēram tik pat daudz. Ej nu izmēri precīzi. Turpināt lasīšanu Apvainošanās

Advertisements

Par atteikšanos

Ir ļoti viegli atteikties no tā, kas nav. No “pieķeršanās materiālām vērtībām” — ja nekad nav piederējis nekas nosacīti vērtīgs, piemēram, paša celta māja, paša remontēts dzīvoklis, paša nopelnīts auto. Ja nav izveidota saikne ar paša sajūtām, ļoti viegli ir sludināt mieru un līdzsvaru. Ja nekad nav bijušas tuvas attiecības, ļoti viegli ir sludināt nepieķeršanos cilvēkiem. Tas pats par naudu. Varu. Kaislībām.

Taču patiesībā tā nav brīvības, bet gan nezināšanas izpausme. “Palaist” var tikai to, kas ir — kas ir iepazīts. Citādāk tie ir tikai vārdi, tikai prāta konstrukts, tikai ērta un glaimojoša ilūzija.