Birkas

, , , ,

Šodien domāju par “apzinātību” un “kontroli”. Vai nav tā, ka ļoti bieži iemesls, kāpēc cilvēkus savaldzina “apzinātības” koncepts (jo tas IR koncepts), patiesībā ir vēlme kontrolēt savu dzīvi?

Pēdējā laikā man šķiet, ka dzīve un kontrole — tās ir nesavietojamas lietas. Es varu piedzīvot, atļaut, būt. Ļaut notikt tam, kas notiek. Paļauties. Atļaut sev nezināt, nesaprast. Pieņemt dzīvi kā mistēriju. Atļaut sev būt vājai, neapzinātai, neperfektai.

Un skalas otrā pusē — tiekšanās uz perfekciju. Vēlme “uzlauzt sistēmu”, “apzināties”.

Es zinu vismaz divus cilvēkus, kurus ir savaldzinājis “apzinātības” koncepts un kas ir gluži apsēsti ar kontroli. Paškontroli un citu kontrolēšanu.

Kaut kas tajā man šķiet zīmīgs.

P.s. He, he, joks ir tajā, ka kontrole nav iespējama. Kad informācija sāk gāzties pāri kā devītais vilnis, viss tajā noslīkst.